Riebiņu novada Galēnu vārds Latvijā saistās ar domātāja, reliģiju pētnieka, dzejnieka Roberta Mūka vārdu. Galēnos Roberts Mūks jeb īstajā vārdā Roberts Avens dzimis un nodzīvojis sava mūža pirmos piecus gadus, tagad tur izveidots Roberta Mūka muzejs. Liels nopelns Roberta Mūka vārda popularizēšanā, muzeja veidošanā ir latviešu valodas skolotājai Martai Bindukai.
Robertu Mūku raksturo ironija, vērtību caurskatīšana un izvērtēšana, viņš bija domātājs, diskutētājs, kuram vajadzēja izprast tēmu līdz pašam pamatam. Līdzšinējos pieņēmumus mēdza papildināt vai uzlabot pēc saviem ieskatiem.
Robertu Mūku sabiedrībā zina kā izcilu domātāju, literātu un reliģiju pētnieku. Mūks pievērsās Austrumu filozofijām, mēģinot uzcelt tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Bija katolis, kurš pie grēksūdzes negāja, kā pats teica - savus grēkus izkaisu vējam.
“Katru reizi, kad mēs tikāmies, viņam bija tas jautājums, kā tu domā, vai Dievs ir. Nu jā citādi jau dzīvei nebūtu jēgas, tā bija viņa paša atbilde,” tā Marta Binduka no Galēniem atminas Robertu Mūku, runājot par ticību.
Mūku ar tagadējā Riebiņu novada Galēniem saista dzīves sākums un beigas. Dzimis un pirmos piecus mūža gadus pavadīja Galēnos, tagad atdusas Galēnu kapsētā. Roberts Mūks pirms desmit gadiem aizgāja mūžībā. Tomēr Galēni ir tā vieta, kur viņa klātbūtne joprojām ir jūtama.
Roberta Mūka atraitne Elza, lai saglabātu sava vīra piemiņu, Galēniem nodeva Mūka manuskriptus, rakstāmgaldu, grāmatas, fotogrāfijas, apbalvojumus, pīpju kolekciju - lietas, kas viņam piederēja. Galēnos tipveida dzīvojamā divstāvu ķieģeļu mājas otrajā stāvā tagad izveidots Roberta Mūka muzejs, kuru vada pensionētā latviešu valodas skolotāja Marta Binduka.
“Es atceros, kad mums ar skolēniem bija pasākums projektu nedēļā, ka mēs uzlikām to plāksni uz mājas, kur viņš dzimis. Šeit dzimis Roberts Mūks. Tai pasākumā viņš tikai vienu teikumu pateica, te nav ko runāt, loks ir noslēdzies, es esmu atgriezies,” atminas Binduka.
“Bērniem bija tas apzīmējums, tas onkulis ar pīpi, viņš pīpēja, tā zāle mums smaržoja, ar ko viņš asociējās. Tas pārsteigums viņiem bija, kā, bet vai tad no arī Galēniem, var rasties tāds pasaulē slavens un pazīstams cilvēks, tad mēs par to runājām, ka tai vietai jau nav nozīmes, ka nozīme ir tam cilvēkam, jo no jebkuras vietas un arī jūs, ja jūs mācīsieties un iesiet uz savu mērķi, un strādāsiet, arī varat kļūt pasaulē zināmi,” tā Marta Binduka.
Roberts Mūks līdz pašai mūža pēdējai dienai, turpināja strādāt savā ierastajā ritmā. Mūkam ir fotogrāfija, kur viņš redzams strādājot pie sava rakstāmgalda, fotogrāfijas otrā pusē Mūks raksta: “Tā es te sēžu un citādi nevaru.”
Marta Binduka, kura veidoja Roberta Mūka muzeju, jau kuro gadu organizē Roberta Mūka piemiņai veltīto eseju konkursu. Skolēni no visas Latvijas šogad savas pārdomas velta Roberta Mūka citātam “Es esmu vaļējas durvis”.
Jautājot Martai Bindukai, kāpēc viņa ar tik lielu uzņēmību un pašaizliedzību sevi velta šim radošajam darbam, kas saistīts ar Roberta Mūka piemiņu, Martas atbild: “Es esmu tāds cilvēks”.
“Es pat nevaru izskaidrot, kāpēc tā, bet es arī jutu, ka šai ģimenei, īpaši Mūkam tas bija vajadzīgs, lai netiktu aizmirsts, jo viņam bija svarīgi būt vajadzīgam”
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X