Andra Ogriņa poēzijas ceļš ir ļoti līkumains un dažreiz pazūd vispār. Savulaik viņš pat īpaši centīgi atgrieza sirreālisma un traģiska absurda noskaņas aktuālajā dzejas izteiksmē, pārraujot ierastus un sasienot sākotnēji nesaderīgus pavedienus.
Autora jaunākais, pēc skaita septītais dzejas krājums “Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr” ir kā pietura, kurā atsēsties un atveldzēties, kaut arī šeit sajūtams liriskā vēstītāja attieksmes spīvais asums un pat satumsināta rezignācija.
Mūsu iepriekšējā tikšanās ar Andri Ogriņu notika teju pirms diviem gadiem, kad sarunu temats, līkumojot pa Čiekurkalna un Juglas nomaļajām ieliņām, bija autora tobrīd tikko iznākušais dzejoļu krājums “tā putna diena”. Nu Andra dzejas putns ir aizlidojis līdz sengrieķu filozofam Epikūram, izsakot īsu domu: “Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr”.
Apgādam “Jānis Roze”, kurš izdevis šo grāmatiņu, šodienas stāstā ir dubulta nozīme: tieši Rozes grāmatnīcā mēs ar Andri pirms 13 gadiem iepazināmies, kad es stāvēju aiz letes, bet viņš ik mēnesi pēc algas dienas iegriezās pēc jaunākajām grāmatām. Tagad esam mainītās lomās: Andris strādā izdevniecības noliktavā, un tieši uz turieni dodos, lai piedāvātu piektdienas saulainajai pēcpusdienai piemērotu izbraucienu ar divriteņiem.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X