Dzimtajā valodā izdodas rakstīt visdziļāk. Anneles Slišānes "Tuoraga stuosti"

Klajā nākusi rakstnieces un tekstilmākslinieces Anneles Slišānes grāmata latgaliski „Tuoraga stuosti”. Vārds ‘tuorags’ latviešu literārajā valodā ir biezpiens. Šis vārds raksturīgs tieši Ziemeļlatgales izloksnei, kas saglabāta autores rakstu valodā.

„Laba izdarīta darba sajūta, protams, svarīga ir atgriezeniskā saite no lasītāja, tās lasītāja sajūtas, ko viņš sajūt, izlasot grāmatu. Literatūra vispār ir rakstītāja saruna ar lasītāju un, ja viņa notiek aktīvi, tad ir sajūta, ka izdarītais ir bijis labs un tieši tad, kad tas ir izdarīts, tas ir bijis visvajadzīgākais,” atzīst Annele Slišāne.

Lai arī šobrīd izpaliek grāmatas atvēršanas svētki, atgriezeniskā saite no lasītājiem nonāk pie autores. Grāmatā „Tuoraga stuosti” Annele raksta nevairoties no Ziemeļlatgalei raksturīgajiem izloksnes vārdiem, lasot ne visu var saprast, kādam vārdam nozīmi var vien nojaust, tomēr tas netraucē uztvert domu. Autore uzsver, ka dzimtajā valodā izdodas rakstīt visdziļāk, vispatiesāk.

„Tuoraga stuosti” ir Anneles Slišānes otrā grāmata. Latvijas valsts simtgadē Annele Slišāne dāvināja 100 deķus, kas tika noausti no dažnedažādiem materiāliem. Grāmatā „100 deči Latvijai” ir apskatāmas deķu fotogrāfijas un lasāmi stāsti par tiem. Jauno grāmatu veido 13 stāsti. Autore šobrīd šajā īsajā un kodolīgajā formātā jūtas visērtāk.