Dzīvā folklora: atmiņas un pieredzējumi par Pirmo pasaules karu

Folkloras pētniecībā viena no aizraujošākajām niansēm ir tā, ka nav iespējams paredzēt, kādas vērtīgas pagātnes liecības iespējams iegūt no konkrētās sarunas ar iztaujājamo cilvēku. Sāc sarunu par vienu tematu, bet tas aizlokās prom pavisam citā virzienā. Atmiņas un pieredzējumi mēdz būt tikpat raibi, kā aizvadītais gadsimts, kurā politiskās norises cieši savijušās ar individuālajām pieredzēm. Par to arī noslēdzošajā cikla “Dzīvā folklora” epizodē, kurā uzsvars uz folkloras vākumā reti pieminētu periodu – Pirmo pasaules karu un ar to saistītajiem notikumiem.

Latviešu folkloras krātuves pētnieks Gatis Ozoliņš doktora disertāciju aizstāvēja 2006. gadā, pēc tam pievērsies novadu folkloras pētniecībai, sevišķi Ērgļu novadam un ar to saistītajām liecībām fokloras krātuvē. Strādājis arī ar folklorista Jāņa Alberta Jansona izdevuma par latviešu masku gājienu tradīciju sagatavošanu tulkojumam. Šobrīd ceļā pie lasītājiem ir Madonas novada Liezēres pagasta folkloras vākuma izdevums grāmatā, pie kuras Gatis strādā arī šobrīd. Tad sevi pieteikusi interese gan par Pirmā pasaules kara folkloru, gan par urbāno jeb pilsētas folkloru – arī šajās jomās darbs vēl arvien turpinās.

Neskatoties uz apjomīgo Folkloras krātuves fondu, par Pirmā pasaules kara norisēm Gatim Ozoliņam izdevies atrast pavisam nedaudz tekstus, tomēr to meklēšana arvien turpinās un atradumi dāvā ļoti vērtīgas atmiņas – piemēram, par 1914. gadu, kad diezgan daudzi latvieši no Vidzemes un Kurzemes tika iesaukti Krievijas Impērijas armijas sastāvā. Arī par notikumiem gadu vēlāk, jau Vācijas Impērijas okupētajā Kurzemē un Zemgalē, tā dēvētajā Oberostā jeb Augšējos Austrumos. Lielākoties folkloras liecības par Pirmo pasaules karu var atsijāt no plašāka vākuma apjoma.