Eduards Smiļģis - fantasts un konstruktors, leģendārais skatuves Meistars

"Ja man prasītu, vai es esmu savā dzīvē satikusi ģeniālu cilvēku, es teiktu - jā. Un tas bija Smiļģis," sarunā raidījumā Kultūras Rondo atklāj Dailes teātra režisore un aktrise, Dailes teātra 2. studijas absolvente Venta Vecumniece.

Eduardu Smiļģi Kultūras Rondo no jauna atklājam Smiļģa mājā - tagadējā Teātra muzejā, kur kopā ar  aktrisi Ventu Vecumnieci un teātra vēsturniekiem - Ritu Rotkali, Silviju Geikinu un Jāni Siliņu Smiļģa kabinetā runājam par viņu - cilvēku fantastu un konstruktoru, par leģendāro Dailes teātra dibinātāju un skatuves Meistaru.  

"Viņš ilgojās radīt jaunu teātri, kurā būtu satura un formas sintēze. Viņš bija ģeniāls formas meistars," turpina Vecumniece. "Viņš jau nestrādāja ar aktieriem, to darīja režisore Ertnere [Felicita]. Visu, ko viņš darīja, viņš ar dažiem vilcieniem varēja pārveidot visu skatuvi, visu izrādi. Viņš pirmām kārtām domāja, ka aktierim ir jābūt lielai personībai, nesagatavoti, pavirši nedrīkst strādāt. (..) Viņa galvenais ģenialitātes spēks bija viņa fantāzijā."

Vecumniece arī atklāj, ka savulaik viņi, jaunienācēji teātrī, bijuši gaidīti un viņus silti uzņēma vecākie kolēģi, bet, “kad garām gāja un atņēma sveicienu smaidot Smiļģis, mēs bijām laimes zenītā”.

Vecumniece arī atminas Smiļģa teikto viņai, kad jau pati sākusi strādāt kā režisore. Smiļģis viņai teicis: "Skatuve ir kā klucis tēlniekam, atskaldīt vajag visu lieko, atstāt pašu nepieciešamāko." To viņš arī darīja, piebilst Vecumniece.

Savukārt teātra vēsturniece, Teātra muzeja pirmā direktore, Dailes teātra 3. studijas absolvente Silvija Geikina atzīstas, ka studiju laikā viņai bijis tāds respekts un bailes no Smiļģa, ka labāk izvēlējās, lai viņu ceļi nekrustotos. Tajā pašā laikā viņa saka, ka Smiļģis bijis silts un sirsnīgs cilvēks, neskatoties uz to, ka stingrs. 

Geikina izstāsta kādu gadījumu pirms viņas kursa diplomdarba izrādes, norādot, ka tā Smiļģis mācījis jaunajiem ētiku, lai arī tāda priekšmeta lekciju sarakstā nebija un pats Smiļģis neko studentiem nav pasniedzis. Viņš vienkārši bijis klāt izrādēs, eksāmenos, uzņemšanā.

Bet atgadījums saistās ar Geikinas kursa diplomdarba izrādi. Lielākā daļa aktieru jau bijuši ieņēmuši savas vietas uz skatuves, kad atskanējis paziņojums, ka izrāde atcelta. Izrādās viena no galvenās lomas tēlotājām pirms izrādes koridorā satikusi kādu paziņu un sasveicinājusies ar sajūsmas saucieniem, bijusi ļoti skaļa. Vērušās vaļā Smiļģa kabineta durvis, viņš teicis: klaigājat, neesat sakoncentrējušies darbam, izrāde tiek atcelta. Pauze ieilgusi kādu pusstundu. Felicita Ertnere runājusi un beigās pierunājusi meistaru. Un viņai nācies iet publikas priekšā un paziņot: “Studistu vainas dēļ izrāde tiek kavēta.”

“Tas bija uz mūžu – attieksme pret skatuvi tiek ieaudzināta uz mūžu,” bilst Geikina.

Smiļģa mājas jeb Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa teātra muzeja direktors Jānis Siliņš iepazīstina, kā māja pošas sava Meistara 130. dzimšanas dienai.