Sociālantropoloģija un mūsdienu ivrits Londonas Universitātē un pēc tam Zinātnes un tehnoloģiju studijas Māstrihtas Universitātē - tik plašas ir jaunā dzejnieka Edvarda Kuka akadēmiskās intereses. Viņa debijas krājumā "Vadi" arī iezīmējas akadēmiskums - taču nevis kā sporādisks faktu un kultūratsauču birums, bet kā pieeja valodas iespējām būt ne tikai par informācijas pārnesēju, bet arī par emociju un novērojumu rasētāju.

"Dzejnieka un aktīva jaunā atdzejotāja Edvarda Kuka dzeja piedāvā iet vēl dziļāk eksperimentā ar savu iztēli. Beidzot. Beidzot kāds to dara ne mazāk neparedzami par, piemēram, Martu Pujātu (taču citādi, citādi, protams). Spēja reflektēt pašam par savu tekstu, radot jaunu, ir pateicīga lieta – ja neievelk labirintā, no kura autors var neizkļūt," tā par Edvarda Kuka rakstniecības pieeju raksta dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode.

Nolasītais fragments paskaidro jauno autoru dzejas izlasi “Kā pārvarēt niezi galvaskausā”, kura portāla "Satori" paspārnē iznāca pirms trijiem gadiem. Taču literatūras norišu entuziastiem dzejnieka vārds un lasījumu maniere varētu būt pazīstama arī no vairākiem Dzejas slamiem jeb sacīkstēm, kurās Edvards savulaik ir bijis aktīvs dalībnieks.

Vēl viena 1997. gadā dzimušā autore radošā izpausme ir publicistika ar kritikas slāņojumiem. Nu pienācis laiks ar viņa poētikas vēstījumiem iepazīties arī ar grāmatas starpniecību: debijas krājumu “Vadi” rediģējis Arvis Viguls un to šovasar izdevis apgāds “Neputns”.