Šonedēļ, 22. aprīlī, aprit 300. jubileja vienam no Eiropas svarīgākajiem domātājiem – vācu filozofam Imanuelam Kantam. Līdz ar visu pasauli to pieminam arī pie mums – Kanta dzīve un darbs ir cieši saistīts arī ar Latviju. Tieši Rīgā viņš publicēja savus nozīmīgākos darbus, to vidū "Tīrā prāta kritiku". 

Viens no plašākajiem pētījumiem par Kanta morāles filosofiju, piedāvājot mūsdienīgi nozīmīgu un oriģinālu skatījumu uz cilvēka iedabas attiecībām ar tikumību, ir Elvīras Šimfas monogrāfija "Kanta antropoloģija", ko izdevis Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds (2021). Ar viņu tiekamies Kultūras rondo studijā.

Jautāta, vai filozofiem visā pasaulē būtu jāsvin Kanta dzimšanas diena, Elvīra Šimfa atbild šādi:

"Filozofiem, protams, tie ir svētki. Ir jau atšķirība, sevišķi, kad cilvēks ir miris un ir pagājis pietiekami ilgs laiks kopš šīs nāves. Tā drīzāk ir tāda piemiņas diena. Es nezinu, vai svētki. Un tas ir atkarīgs arī no tā, kā jūs vērtējat Kanta mantojumu. Lūk, ja uzskatāt to par katastrofu [ka(n)tostrofu], tad jums nav, ko svinēt. Bet, ja uzskatām šo dienu par tādu kā pieminēšanas dienu, tad es domāju, ka tas būtu ļoti labi un ļoti svarīgi, ja plašāka auditorija, ne tikai filozofi, pieminētu Kantu. Tas, protams, paredz, ka viņi būtu sapratuši, ko Kants mums svarīgu ir atstājis mantojumā."