LSM ziņās: Veltījums Krievijas uzbrukumā nogalinātajai rakstniecei Viktorijai Ameļinai – notiks Ukrainas neatkarības dienas lasījumi

Ukrainā šodien atzīmē Neatkarības dienu, un diemžēl jau otro gadu tā aizrit vispārēja kara apstākļos. Domāt par kultūru šādā laikā ir vienlīdz grūti un svarīgi: kā kādā intervijā teica vēlāk Krievijas raķetes triecienā nogalinātā ukraiņu rakstniece Viktorija Ameļina, „dodot ukraiņiem iespēju runāt, jūs stājaties pretī noziegumam”.

Literatūras festivālā „Punctum” šovakar notiks Ukrainas Neatkarības dienas lasījumi, kas būs veltīti tieši Viktorijai Ameļinai: viņa pērn bija festivāla viešņa. Māra Rozenberga tikās ar divām lasījumu dalībniecēm - ukraiņu mākslinieci un rakstnieci Darju Kalašņikovu un tulkotāju no ukraiņu valodas Māru Poļakovu.

Darja Kalašņikova Latvijas kultūras ainavā ienāca strauji un ļoti pamanāmi. Uz Rīgu viņa pārcēlās pērn pavasarī, un jau vasarā lielu ievērību guva viņas performance „Cik ilgi vēl?”, kurā Darja līdz spēku izsīkumam atkārto sarežģītu vingrojumu, fonā skaitot dienas kopš kara sākuma. Viņa ir trenējusies mākslas vingrošanā, un no šīs performances ir grūti atraut acis, bet sajūta ir gandrīz neizturama.

Darjai Kalašņikovai ir 34 gadi, un pēdējos gandrīz desmit no tiem klātesošs bijis karš. Darja ir no Luhanskas, ko 2014.gadā okupēja krievi. Viņa pārcēlās uz Kijivu un kopš tā laika nav bijusi mājās. Luhanskā Darja bija viena no Eiromaidana aizsācējām, un kā aktīvu protestētāju viņu pamanīja politiķi. Darja startēja vēlēšanās, parlamentā gan neiekļuva, bet piecus gadus bija padomniece parlamenta deputātam un informācijas politikas ministram. Paralēli viņa studēja klasiskās mākslas un arhitektūras vēsturi, un aizgāja no politikas, lai pievērstos mākslai.

Savā esejā interneta žurnālā „Punctum” Darja Kalašņikova raksta, kāpēc nonāca Latvijā, kur agrāk nekad nebija bijusi. Viņa esot zinājusi tikai kādreizējo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, jo 2016. Gadā Tartu Universitātes rīkotajos politoloģijas vasaras kursos nopirka viņa autobiogrāfiju. „Latviju un tās iedzīvotājus viņš aprakstījis tā, ka manī modās interese šo zemi iepazīt pašai,” viņa raksta. Kopš tā laika viņa dzīvo Latvijā, taču vairakkārt ir atgriezusies Ukrainā pie mammas, kura kā brīvprātīgā jau gadiem palīdz Ukrainas armijai. No Darjas stāstītā par mammu ātri kļūst skaidrs, ka viņas apbrīnojamās darba spējas un vajadzība būt pilsoniski aktīvai ir visas ģimenes lieta.

Darjas Kalašņikovas grāmata „Reality Show” drīzumā iznāks arī latviešu valodā. To tulkojusi Māra Poļakova, kuras latviskojumā pašlaik interneta portālā „Punctum” jau lasāma Darjas eseja „Smilšu graudiņi”. Interesanti, ka šī sadarbība ir abpusēja, jo Darja Kalašņikova savukārt veido vāku Māras Poļakovas un Artura Hansona grāmatai "Ieteikumi ukraiņu īpašvārdu atveidei latviešu valodā", ko izdos Latviešu Valodas aģentūra. Grāmatai, kas dod ieskatu ukraiņu valodas un alfabēta vēsturē, apkopo vispārīgos atveides principus, ģeogrāfiskos nosaukumus, personvārdus, un pieskaras arī Krimas tatāru īpašvārdu atveidei latviski, Darja radījusi vāka zīmējumu, kurā uz nošu līnijām rindojas ukraiņu, Krimas tatāru un latviešu alfabēta burti. Lai sadzirdētu valodu, ir jāspēj to pareizi izlasīt.