“Četras gleznas” – par Kristapa Zariņa gleznu varoņiem un tēliem jaunākajā izstādē pārrunāsim Kultūras rondo studijā ar autoru.

Galerijā "Māksla XO" līdz 4. februārim skatāma Kristapa Zariņa izstāde “Četras gleznas”, kas aptver četrus lielformāta darbus, kuri tapuši 2022.-2023. gadā.

"Darbi apzināti ir lieli 3x6 metri, šajā izstādē ir mazāki - 2x4 metri, kur skatītājs var ieiet tiešā nozīmē, ja grib, var neiznākt arī ārā. Tas atkarīgs no mākslas ietilpības, dziļuma un spēka, vai skatītājs viņā arī paliek. Tas, protams, ir tēlaini teikts, bet doma tāda ir," par izstādi stāsta Kristaps Zariņš. "Lieli darbi ir arī tāpēc, ka skatītājs, ja grib, var pielikt degunu pie audekla - paostīt, pagaršot biezo krāsu, bet viņš var arī atkāpties, jo ne vienmēr tā kompilācija, kas kairina acis, ir domāta skatīties tuvu. Ir domāts atkāpties, jo citreiz tie tēli ir saprotami atkāpjoties."

Darbos radīta transcendentāla vide bez laika un telpas robežām, kurā satiekas dažādu laiku vēsturiski tēli ar dažādu gadu Kristapa Zariņa gleznu varoņiem. Kā ievads jaunajai izstādē kalpo 2021./2022.gada mijā radītā glezna "Laipni lūgti!". "Gleznas centrā divas figūras - El Greco un Sieviete-Eņģelis ar rozēm no Fra Angelico gleznas - mājas saimnieki, kuri aicina ienākt...," raksta izstādes veidotāji.

"Tāpat tur ietverti vēsturiski jociņi un izklaides. (..) Ja zina mākslas vēsturi, vai kāds darbs ir iesēdies prātā no skolas sola, manuprāt, skatītājam ir interesanti redzēt, kā mākslinieks spēlējas, spēlē džezu gan ar visiem zināmiem tēliem, gan mazāk zināmiem un kompilē to ar savu krāsu spēli, līnijas izpratni, plūsmas, kompozīcijas izpratni. Kā tas skan kopā un varbūt arī atstāj kādu tēlu, ko apspēlēt pirms aizmigšanas vai pēc aizmigšanas, vai visu atlikušo mūžu," turpina Kristaps Zariņš.

Lūgts raksturot izvēlēto žanru, Kristaps Zariņš atbild, ka tas ir figurāls džezs ar priekšplānu, vidusplānu un tālāko plānu. Ar zināmām diagonālēm un apzinātu skatītāja vadāšanu aiz rokas, nevis aiz deguna, jo tas ir cieņpilns process, gan gleznas esība, gan skatītāja klātbūtne. Tas ir atbildīgs process gan no mākslinieka, gan skatītāj puses.

"Vienmēr ir skatītājam tiesības izsaukties - ai, kāds mēsls, piemēram. Vai tikpat labi skatītājs var izsaukties - vai, cik skaisti un iepriecinoši vai vienkārši, ja tā vibrācija ir jūtama un skatītājs vibrē līdzi, mērķis ir sasniegts. Viņš var vibrēt gan pozitīvi, gan negatīvi, var būt arī balansā," uzskata Kristaps Zariņš. "Gleznai, lai viņa būtu pabeigta, jābūt tādai, kas stāv uz kājām, ne krīt vai ceļas, bet stāv un ir pati par sevi."