Filmā bez mūzikas neiztikt jeb režisora un komponista sadarbība

Kino mūzika. Skaņas un attēla attiecības. Kā notiek režisora un komponista sadarbība? Kultūras Rondo saruna ar komponistu Kārli Auzānu, animācijas filmu režisoru Edmundu Jansonu un kino režisoru Dāvi Sīmani.

Jautāti par aktuālajiem darbiem kino, Edmunds Jansons atklāj, ka attīstīšanas posms jaunam pilnmetrāžas animācijas darbam. Top arī dažas eksperimentālas īsfilmas par mūzikas un attēla attiecībām.

Kārlis Auzāns sācis strādāt pie daudzsēriju mākslas filmas “Emīlija – preses karaliene”, kā arī pie igauņu kino projekta “Dusošais zvērs”.

Dāvis Sīmanis stāsta, ka aktīvā radošā fāzē atrodas pilnmetrāžas spēlfilmas projekts “Marijas klusums”, kas ir par leģendāro mēmā kino un teātra aktrisi Mariju Leiko un viņas likteni. Tas ir vienlaikus stāsts par konkrētu vēsturisku personību un vesela vēsturiska perioda spogulis.

"Kino un mūzika vienlaikus ir cieši saistītas, visticamāk bez muzikālās klātbūtnes kino nevar pastāvēt, pat, ja mūzika ir trokšņi. Arī man pašam ir sajūta, ka manas filmas bez mūzikas nevar iztikt. Vienlaikus mūzikai ir sava spēcīga dramaturģija, pašpietiekamība iepretim vizuālajam attēlam un tā ir arī cīņa," vērtē Dāvis Sīmanis.

"Es mēģinu režisoriem un producentiem stāstīt, ka mūzika ir sava veida dvēsele, kuru mēs neredzam, bet jūtam. Katram režisoram ir savi priekšstati, kas ir mūzika filmās," atzīst Kārlis Auzāns. "Mans uzdevums ir saprast, kas notiek režisora sajūtās un galvā."

"Vienmēr var skatīties, kādas ir proporcijas, vai mūzika ir acīmredzama, vai precīzāk ausīm dzirdama, tāda, kas paliek atmiņā, vai tāda, kas būvē atmosfēru, kas palīdz filmai un patiesībā ir nemanāma. Sadarbības principi ir līdzīgi kā spēlfilmās," norāda Edmunds Jansons. "Par savu pieredzi jāpiekrīt, ka mūzika ir spēcīgs elements filmas ēkā. Vienmēr, sākot veidot filmu, ir svarīgi iztēloties vai saprast, kā  tas izskatīsies, otrs tikpat svarīgs ir saprast, kā tas izklausīsies. Kāda ir intonācija vai atmosfēra, ko būvē mūzika vai skaņa."