"Fotogrāfs un viņa laiks": Sarmīte Kviesīte

Turpinām ierakstu sēriju „Fotogrāfs un viņa laiks”. Pašlaik Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgā fotogrāfiju ekspozīcijā skatāmi 12 fotogrāfu darbi, pārstāvot 60. – 90.gadus. 60. gadu mākslas fotogrāfijas klātbūtne visvairāk jūtama Sarmītes Kviesītes darbos, uzskata izstādes kuratore Elita Ansone.  Ja nav gaismu ēnu spēle, tad darbs ir garlaicīgs, pārliecināta fotmāksliniece.

Sarmīte Kviesīte ar fotogrāfiju nodarbojusies 15 savas dzīves gadus. Sākums 1964.gadā Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Ekspozīcijā skatāmie darbi – portreti, akti un kompozīcijas tapušas laika posmā no 1964. līdz 1968.gadam.

Elita Ansone raksturo Sarmītes Kviesītes foto rokrakstu. Sarmīte Kviesīte savukārt stāsta, kā  šie darbi tapuši un arī, kā 1965.gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas ādas plastikas nodaļu. Pēdējā mācību gadā skolā Gunārs Binde vadījis fotopulciņu, abas ar draudzeni Zentu Dzividzinsku nolēmušas pamēģināt.

1972.gadā Sarmīte Kviesīte  sāka strādāt Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniski pētnieciskajā padomē, nedēļu brauca ekspedīcijās un pēc tam nedēļu apstrādāja fotografēto. Lai arī šīs fotogrāfijas lielākoties dokumentē arhitektūras pieminekļus, tomēr tas ir atsevišķs stāsts, kas mākslas vēsturniekiem vēl pētāms, atzīts Elita Ansone. Sarmīte paņēmusi līdzi fotogrāfijas arī no šī  perioda.

1979.gadā Sarmīte Kviesīte beidza nodarboties ar fotografēšanu. Apguva dzintara apstrādi, iemācījās strādāt ar sudrabu, savu roku pielikusi arī pie Trīszvaigžņu ordeņa  un  Armijas ordeņa radīšanas.