Mūkusalas Mākslas salonā līdz jūnija vidum iespējams doties „Gardēža ceļojumā” – tā nosaukta izstāde, kas veltīta Rīgas ārsta, enciklopēdista un kolekcionāra Nikolausa fon Himzela atstātajam kultūrvēsturiskajam mantojumam. 9. maijā pulksten 18.30 Mūkusalas Mākslas salonā notiks vēsturnieka Edgara Ceskes lekcija „Rīgas kolekcionārs Nikolauss fon Himzels un viņa laikmets”.

18.gadsimta nogalē dodoties piecus gadus ilgā ceļojumā pa Eiropu, Himzelis veicis rūpīgas ceļojuma piezīmes, kuras tikai laimīgas sakritības labad varam – kaut caur muzeja vitrīnas stiklu – aplūkot arī šodien. Par izstādi stāsta tās kuratori Raivis Sīmansons, Līga Lindenbauma un Ineta Zelča-Sīmansone.

Rīgas ārsts, enciklopēdists un kolekcionārs Nikolauss fon Himzelis ir droši dēvējams par pirmo muzeologu Baltijā, kurš izpratni par muzeja funkciju guva gan iespaidojoties no savas turīgās Martini-Himzelu dzimtas, gan no pieredzētā te Vīnes Ķeizarisko naturāliju kabinetā, te Londonas Karaliskajā biedrībā.

Rets, izsmalcināts, oriģināls – trīs indikatori, kas sajūsmina Himzeli un to redzam arī viņa atstātajos relikviju piemēros izstādē „Gardēža ceļojums” Mūkusalas Mākslas salonā.

„Izstāde ir miniatūra muzeoloģiska instalācija tam, kā universālais muzejs varēja izskatīties 18. gadsimta vidū, kad Himzelis ceļoja pa Eiropu,” atzīst Raivis Sīmansons. „Viņš ir sava laika eiropietis, kas raksturo vēl pirms nacionāla sentimenta laikmetu. Viņš ir vienlīdz mājās Ženevā, Romā Pēterburgā, Upsalā, Londonā.”

Izstādē aplūkojami priekšmeti no visam institūcijām, kas glabā Himzela muzeja mantojumu. Tas raksturo muzeoloģisko tendenci 18. gadsimtā. Izstādē eksponēti darbi un priekšmeti no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas, Rīgas Vēstures un Kuģniecības muzeja, Latvijas Dabas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, kā arī no Zuzānu ģimenes kolekcijas.

1765. gadā izveidotais Himzelu ģimenes legāts jeb nodibinājums paredzēja visas Nikolausa fon Himzela un viņa priekšteču grāmatu, naturāliju, vara gravīru, mākslas priekšmetu un instrumentu dāvinājumu Rīgas pilsētai. Rīgas pilsētas bibliotēkas ilgajā vēsturē Himzela grāmatu novēlējums bijis viens no vērtīgākajiem gan satura, gan apjoma ziņā. Diemžēl šīs vērtīgās bibliotēkas liktenis bijis traģisks, tā gājusi bojā 1941. gada 29. jūnijā, kad apšaudes izraisītajos ugunsgrēkos izdega gan Rīgas pilsētas bibliotēka Rātsnamā, gan Rīgas ārstu biedrības bibliotēka. Neilgi pirms tam Pilsētas bibliotēkas vērtīgākie materiāli tika pārvietoti uz ugunsdrošu seifu ēkas pagrabā – tā no iznīcības tika paglābti Himzela ceļojumu aprakstu manuskripta trīs sējumi un Himzelu ģimenes legāta noraksts.

Izstādes veidotāji maija beigās uzņems kolēģus no Spānijas, kuri digitalizēs Himzela muzeja eksponātus un iekļaus tos gan digitālā platformā tīmeklī, gan arī mobilajā aplikācijā. Ar vēstures doktora, Himzela pētnieka un ceļojumu piezīmju tulkotāja Edgara Ceskes un citu pētnieku gādību pēc pieciem gadiem varam gaidīt apjomīgu pētniecisku izdevumu un arī vēl pilnīgāku Himzela mantojuma ekspozīciju publiskai apskatei.

Savukārt 20. jūnijā tikšanās ar Latvijas Dabas muzeja speciālisti, mikoloģi Diānu Meieri – viņa, paturpinot izstādē lasāmo stāstu par Žanu Žaku Ruso un astoņas mārciņas smago trifeli – piedāvās interaktīvu lekciju „Trifeles mežā un virtuvē”, klātesot arī Velsas springerspanieliem, trifeļu medniekiem Tofim un Harfim.