Ārsts, diplomāts, bijušais ārlietu ministrs un Eiropas Parlamenta deputāts Georgs Andrejevs uzrakstījis memuārus “Man dāvātais laiks”. Tas ir stāsts par garu un bagātu mūžu. Bērnība un skolas gadi Tukumā, studijas Rīgas Medicīnas akadēmijā. Jaunu tehnoloģiju izstrādes, piedalīšanās zinātniskās konferencēs. Latvijas Tautas fronte. Tad mūža svarīgākais notikums autora vērtējumā – G. Andrejevs tiek ievēlēts par Latvijas Augstākās Padomes deputātu un 1990. gada 4. maijā kopā ar citiem balso PAR Latvijas Republikas valstisko neatkarību. Seko ārlietu ministra amats, cīņa par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. Bēdīgi slavenā čekas piecīšu sāga. Atteikšanās no ministra amata un godavīra cienīgā atzīšanās... Kultūras Rondo studijā saruna Georgu Andrejevu.

„Doma radās diezgan agri, galvenokārt tas bija saistīts ar Atmodas laiku, arī dokumenti tika krāti agrāk jau ārsta darba laika.

Nebūdams vēsturnieks un rakstnieks, uzskatīju, ka savai ģimenei esmu tiesisks, man ir nepieciešams atstāt ziņas par  notikumiem, kuros esmu līdzdarbojies,

kas noticis manī un ap mani un Latvijā,” par savu grāmatu stāsta Georga Andrejevs.

Ieraksts grāmatā vēsta, ka tā veltīta mazbērniem.

„Nepiedodami pieņēmu, ka tas, kas mani interesē, varētu interesēt arī tālākajās paaudzēs manus ģimenes locekļus.

Ņēmu to, kas man šķita raksturīgi, kas ātri aizmirsīsies un jauniešiem varētu būt interesants. Ja ne viss, tad atsevišķas epizodes medicīnā, politikā vai diplomātijā,” skaidro Andrejevs.

Rakstīt pašam un veltīt šo darbu mazbērniem un mazmazbērniem pamudinājis tas, ka nepiedodami maz pats izzinājis savas ģimenes vēsturi, kad tas bija iespējams. Dzīves ritējums bijis tik straujš un vienmēr licies, to vēlāk...

„Tas bija viens no stimuliem, tas, kas noticis ar mani, manā dzīves laikā un kas noticis ar mūsu dzimteni, tas man jāizliek un varētu būt interesants nākamajām paaudzēm, ieskaitot manus mazbērnus un mazmazbērnus,” uzskata Andrejevs.