Latvijas Fotogrāfijas muzejā ierīkots tilts starp pilsētu un jūras piekrasti – tā ir fotogrāfa Georga Avetisjana izstāde „Dzimtene”. Vizuāls stāsts par cilvēka dzimto vietu, dzīves ceļa garumu un atmiņām.

„Jo katrs mēs ilgāk pabūt prom kaut kur, jo spēcīgāka rodas saite ar dzimteni, ar vietu, no kuras mēs nākam. Tā vēlme izzināt vietu, no kuras nākam kļūst arvien spēcīgāka,” atzīst fotogrāfs Georgs Avetisjans.

Izstādē „Dzimtene” Latvijas Fotogrāfijas muzejā Georgs risina vietas un piederības jēdzienu, atmiņu un apkārtējās vides mainību. Fotogrāfijas papildina audiointervijas ar Baltijas jūras piekrastes ļaudīm, Kaltenes apkaimē, kā arī dzīvās dabas mēmās un vienlaikus izteiksmīgās liecības.

„Mēs varam uzzināt pagātnes liecības, vēstures faktus caur atmiņām, bet interesantā veidā, lai nav pliekans vēsturisks dokumentējums, bet lai ir interaktīvs skatītājam un interesants - caur dialogu. Tas ļoti pastiprina sajūtu, skatoties uz attēlu, redzot pašu portretējamo, varam klausīties viņa sakāmo, viņa balsi, akcentu, kāds ir tajā vietā. Tas var gadiem mainīties un pat izzust. Tas ir jautājums par to, kas ir cikls. Tāpēc fotogrāfija strādā kā laika kapsulacija. Tas ir veids, kā attēlu pastiprināt ar skaņu vai arhivālo fotogrāfiju vai atmiņu pierakstu," skaidro Georgs Avetisjans.

Fotogrāfs Georgs Avetisjans ir absolvējis Braitonas universitāti, saņemot mākslas maģistra grādu fotogrāfijā ar izcilību. Septiņus gadus dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā, piedalījies dažādās starptautiskās izstādēs. Pērn apbalvots ar prestižo apvienības Magnum fotogrāfijas absolventu balvu, ieguvis 2. vietu „Different Worlds 2017” Fotonas Laikmetīgās fotogrāfijas centra konkursā, kas atspoguļo svaigākās tendences šodienas laikmetīgajā fotogrāfijā no Centrālās un Austrumeiropas.

„Šajā projektā ceļš vijas cauri izstādei un fotogrāmatai. Doma par to, ka katra vieta un zeme, no kurienes esam nākuši vai kurā esam ienākuši, glabā kaut kādu informāciju. Ja skatāmies uz ainavu bez informācijas, to nemākam uztvert," uzskata Georgs Avetisjans.

Viņš vēlējies parādīt, ka katra vieta glabā kaut kādu informāciju, tāpēc kā metodi izmantojis cilvēku atmiņas par konkrēto īpašo vietu, kā arī arhīva fotogrāfijas par šo vietu no ģimenes arhīviem, Rojas kuģniecības un vēstures muzeja, no Kaltenes bibliotēkas, liecības, kas ir saglabātas, bet nav pieejamas. Darbu rāmjiem fotogrāfs izmantojis priedi kā materiālu, jo Kaltene bija ciems, kur taisīja priežu mastus un sūtīja uz Eiropu.

Georgs Avetisjans atklāj, ka arī nākamais viņa projekts ir saistīts ar savu sakņu apzināšanu, pētot Armēniju.

Doties ceļā pa Latvijas garāko ciemu – Kalteni – Georga Avetisjana attēlu vadībā Latvijas Fotogrāfijas muzejā iespējams līdz 13. janvārim.

Plašāku stāstu par Georga Avetisjana projektu klausieties raidījumā Latvijas dienasgrāmata.