„Gogolis. Portrets”. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris turpina savus meklējumus uz skatuves un publiskās diskusijās, rosinot domu apmaiņu par aktuāliem jautājumiem, kas skar mākslinieka un varas attiecības, mākslinieka atbildību robežsituācijās. Kultūras rondo sarunājas režisore Laura Groza un kulturologs Deniss Hanovs. Ierakstos uzklausām dramaturģi Esteri Bolu, režisoru Juriju Butusovu un aktrisi Jekaterinu Frolovu.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī tapis iestudējums „Gogolis. Portrets”, ko veidojis režisors Jurijs Butusovs.

Gogoļa garstāsts "Portrets" mūsdienu pasaulē nemaz neizklausās pēc romantiskas noveles. Tas ir veidots uz faustiskā dvēseles pārdošanas motīva un ietver pieņēmumu, kas pārceļ notiekošo no ikdienas plāna uz metafizikas zonu. Gogolis rada pasauli, kurā ļaunuma iemiesojumam ir vajadzīgs mākslinieks, lai ļaunums varētu sevi realizēt, izpausties, apliecināt savu eksistenci. Un, nespēdams izturēt kārdinājumu, tas, kurš varētu kalpot skaistajam, sāk kalpot velnam. Šī ir šausmīga pasaka, kas atbilst mūsdienām.