Par grāmatizdevējas un žurnālistes Dagnijas Šleieres (1919-1993) personību un viņas veikumu 20. gadsimta 40.–80. gados Stokholmā, strādājot apgādā “Daugava” un laikrakstā “Latvju Ziņas” Kultūras Rondo studijā stāsta filoloģijas doktori Inguna Daukste-Silasproģe un Viesturs Zanders.

"Dagnija Šleiere nekad nav apzināti stādījusi mērķi sacensties ar citiem latviešu izdevējiem trimdā. Helmāram Rudzītim ASV bija nostabilizējies autoru loks vēl no darbības laika Latvijā 20.-30.gados, viņš rēķinājās ar trimdas lasītāju samērā konservatīvo gaumi, savukārt Dagnija Šleiere un apgāds “Daugava” apzinājās, ka viņiem jāizdod kaut kas tāds, kam citi neķeras klāt, tie ir Latvijas vēsturei un kultūrai veltīti izdevumi," stāsta Viesturs Zanders.

"Viņai bija svarīga izdevumu vizuālā un poligrāfiskā kvalitāte. Par grāmatu kultūru visdažādākās nozīmēs domājošs tandēms, kads bija Dagnija un Georgs Šleieri, nav latviešu grāmatniecībā. Nerunājot par to, ka sieviete ienāk latviešu grāmatniecībā kā izdevēja līdz tam nebijušā kapacitātē," turpina Zanders.

"Laikabiedri viņu raksturo kā inteliģentu, iejūtīgu personību, intelektuālu personību ar augstu literaŗo gaumi un labu valodu. Viņa ir rūpīga redaktore, kas vairākkārt pārlasa iesūtītos manuskriptus, veido saraksti ar autoriem," atklāj Inguna Daukste-Silasproģe.

Apgāds "Daugava" izdeva ne tikai Latvijas vēsturei un kultūrai veltītus izdevumus, bet arī augstvērtīgu jaunāko oriģinālliteratūru, kas tapa latviešu mītnes zemēs.