Helvija Savicka un Jūlijas Obleitneres kopdarbs aplūkojams galerijā "Māksla XO"

Galerijā „Māksla XO” skatāma latviešu mākslinieka un arhitekta Helvija Savicka un austriešu mākslinieces un arhitektes Jūlijas Obleitneres kopdarbs, ekspozīcija ar zinātniskas izpētes piedevu – „Laikapstākļu modifikācijas institūts”.

Pētījuma objekts: Losandželosas ūdensapgādes sistēma, kas ir viena no produktīvākajām, taču no vides aktīvistu puses vispretrunīgāk vērtētā pasaulē. Izstādes autori šobrīd gatavojas jaunam studiju ciklam Insbrukas universitātes Eksperimentālās arhitektūras institūtā – jau speciālistu līmenī.

„Laikapstākļu modifikācijas institūts” ir Helvija Savicka un Jūlijas Obleitneres kopdarbs. Arhitekti un mākslinieki darbojas starp jaunajiem medijiem, performatīviem darbiem un arhitektūru. Savā darbā viņus interesē liela mēroga teritorijas, cilvēces ģeopolitiskās pēdas, mūsdienu politiskās, ekoloģiskās un pilsētvides problēmas.

Helvijs Savickis absolvējis Vīnes Mākslas akadēmiju, Arhitektūras un Mākslas studijās ieguvis un maģistra grādu. Projektējis Latvijas paviljonu 13. starptautiskajā Venēcijas arhitektūras biennālē 2012. gadā. Šobrīd strādā par lektoru Innsbrukas Universitātes Eksperimentālās arhitektūras institūtā.

Arī Jūlija Obleitnere Vīnes Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu, un arī ir lektore iepriekš pieminētajā institūtā. Jūlija ir piedalījusies 11 starptautiskās mākslas un arhitektūras izstādēs, tai skaitā Seulas arhitektūras un urbānisma Biennālē 2019. gadā, kā arī vairākos Vīnes dizaina nedēļas projektos.

Abu autoru veidotajā izstādē „Laikapstākļu modifikācijas institūts”, ar kuru iespējams iepazīties galerijā „Māksla XO”, izmantojot gan fotogrāfijas, gan video sniegtās iespējas, tiek pētītas laikapstākļu izmaiņas Kalifornijas ūdensapgādes tīkla un arhitektūras infrastruktūrās, tostarp Losandželosas akvaduktā, ūdens rezervuāros, izžuvušajā Ouvena ezerā un mākoņu sēšanas stacijās.

Metropolēm izplešoties, ūdens apgādes infrastruktūra nebija pietiekama. Lai nodrošinātu vairāk ūdens pilsētām, notika pievēršanās jaunām tehnoloģijām, proti, mākoņu sēšanai. To 1946. gadā izstrādāja Amerikas Savienotajās Valstīs, un šodien ūdens kondensāta ģenerācijas princips tiek izmantots visā pasaulē – „klusi” ietekmējot laikapstākļus un vidi, un neatgriezeniski ekoloģiju.

Helvijs un Jūlija nupat pabeiguši pusotra mēneša filmēšanas darbu Teksasā. Šoreiz izpētes lauks ir cilvēku dzīve Čivauvas tuksnesī pārvietojamajās mājās, kuras reizēm tiek vestas uz izvēlēto dzīvesvietu vairāku simtu kilometru attālumā. Jādomā, ka arī ar šī izpētes projekta rezultātiem varēsim iepazīties mēs, bet tikām – galerijā „Māksla XO” vizuāls un audiāls stāsts par to, kā cilvēks vēlas pārmainīt to, kas sākotnēji liekas neizmaināms.