Par apgāda “Neputns” izdoto sēriju “Mākslas pieminekļi Latvijā” esam jau stāstījuši – tagad sērija papildināta ar vēsturnieces Mārītes Putniņas pētījumu par Tukuma, Kandavas, Jaunpils, Engures, Saldus un Brocēnu novada baznīcām. Grāmata tapusi trīs ar pusi gadus, līdzīgi kā iepriekšējais vēsturnieces veikums sērijas ietvaros - “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Zemgalē”.

Tiekamies ar Lestenes evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes vecāko Ingunu Kokinu, Gaiķu baznīcas draudzes vecāko Skaidrīti Alksni un pētījuma “Sakrālās arhitektūras un mākslas mantojums Saldus un Tukuma rajonos” autori Mārīti Putniņu.

Lestenes baznīca

Par Tukuma rajona Lestenes baznīcas pamatakmens ielikšanas gadu tiek uzskatīts 1670. gads, kad Lestenes muižas īpašnieks Georgs fon Frikss dibina vietējo pastorātu. Pēc trīsdesmit gadiem darbu sāk pirmais mācītājs un tiek apvienota draudze. Tādējādi, tās ir divas zīmīgas jubilejas šogad – 350 un 320 gadi, kuru atzīmēšanas plānus, protams, izmainījis pandēmijas periods, tomēr Lestenes baznīcas draudzes vecākā Inguna Kokina cer, ka abu zīmīgo gadadienu atzīmēšana tomēr notiks. Viņa arī pastāsta par draudzes ikdienu un apmeklētāju interesi.

Baznīcas iekārtas krāsošana un zeltīšana tika pabeigta 1754. gadā, savukārt neatkarīgās Latvijas laikā – 1930. gadā – Pieminekļu valde to iekļāva aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Baznīca cieta Otrā pasaules kara laikā, līdz 1967. gadā tā tika pārbūvēta par graudu kalti un tornī tika ierīkots ūdenstornis. Lestenes draudzi atjaunoja 1999. gadā, pēc trim gadiem tā atgūst baznīcu un arhitekts Ilmārs Divreiks veic baznīcas arhitektoniski māksliniecisko izpēti. 2004. gadā tika izstrādāts restaurācijas un rekonstrukcijas projekts. Daudz kas jau ir izdarīts, bet daudz kas vēl priekšā – piemēram, baznīcas ērģeļu korpusa fragments glabājas Rundāles pils muzejā, un šobrīd tiek strādāts pie projekta, lai uzstādītu ērģeļu luktas tālāka procesa attīstīšanai, lai baznīcā reiz atkal atgrieztos ērģeļmūzika.

Baznīcas a ltāri, kanceli, ērģeļu prospektu, biktssolu un draudzes solus no 1704. - 1709. gadam izgatavoja Ventspils koktēlnieks Nikolauss Sēfrenss jaunākais, kurš amatu bija pārņēmis no sava tēva. Par to stāsta Mārīte Putniņa.

Gaiķu baznīca

Pirmā Saldus rajona Gaiķu koka baznīca celta pirms 1642. gada. 1658. gadā par Gaiķu muižas īpašnieka Georga fon Hernera līdzekļiem tika uzbūvēta jauna mūra baznīca vēl bez torņa – to meistari Kunkels un Gotlobs Vindelblants uzbūvē 1684. gadā. Lielākais baznīcas dārgums ir sēdvietu barjeru apgleznojumi, kurus, iespējams, veicis krāsotājs Korneliuss Bergholcs, kurš 1684. veica baznīcā krāsošanas un zeltīšanas darbus. Emblemātisko gleznojumu prototipi ņemti no 1590. gadā izdotā vācu zinātnieka, filozofa un tulkotāja Joahima Kamerācija simbolu un emblēmu krājuma “Symbolorum et Emblematum”. Šobrīd sēdvietu barjeras gan ir atdalītas no grīdas un savietotas vienkop, jo baznīcas ēku piemeklējusi dabas mātes uzsūtīta ķibele. Gaiķu baznīcas draudzes vecākā Skaidrīte Alksne atklāj, ka ēku piemeklējusi mājas sēne – brants.

Gaiķu baznīcas interjerā pamanāmas melnā toņa nianses, kaut gan pamattonis ir balts. Skaidrīte Alksne pastāsta vairāk par šīm krāsu mijām.

Vēl viena interesanta nianse, kura ieraugāma Gaiķu baznīcā, ir Bībeles rakstvietu tekstuālo gleznojumu aizvietojums ar latviešu Bībeles tulkojuma tekstu. Tie uz plāniem saplākšņa profiliem uzgleznoti 1938. gadā, godinot Latvijas Republikas dibināšanas 20. gadadienu.