Bijušajā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, Ata Kronvalda vārdā nosauktajā parkā šobrīd aplūkojama Latvijas Mākslas akadēmijas Vides dizaina nodaļas diplomdarbu skate. Plašajās un vēsajās telpās mūsdienu mākslas risinājumi neatrodas pirmoreiz – lai atceramies pirmo Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāli RIBOCA, kuras interešu lokā, tāpat kā šajā ekspozīcijā, bija aktuālie izaicinājumi, kuri saistīti ar to, kā varam saglabāt savā rīcībā nodoto Zemeslodi. Plašāk – Toma Treiberga ierakstā.

Toms Treibergs tikās ar divām jaunajām māksliniecēm – Lindu Vilku un Baibu Prinduli, kuru darbi atrodas cieši blakus viens otram. Baibas veikumu varētu nodēvēt par melno, statisko pasauli – viņas interese ir saistīta ar objektu statiskumu un, būtībā, šīs nojautas hiperbolizāciju. Stopkadrs, kurš ir mūžīgs, tāpēc ka – nemainīgs. Lindas ideja ir romantiskāka – viņa par sava darba idejisko kodolu ir izvēlējusies dzimto Tārgales pagastu, radot šīs vietas neoficiālu vēstniecību. Uz krītošām sintētikas drapērijām lasāmi Lindas sasniegumi olimpiādēs un konkursos – šķiet, pašironisks mākslinieciskās izpausmes raksturojums.