Iestudējums "Muiža kaņepēs" Valmierā - teātra paradoksālās dabas pētījums

“Ļoti gribējās paspēlēties ar teātra un dzīves realitāti, pameklēt kaut ko jaunu. Komēdija ir viens no visgrūtākajiem žanriem. Gribējās, lai cilvēki zālē smaida, lai smieklu vilnītis iet pāri, nevis lai ņirdz, bet, lai smejas. Tā viegli,” raidījumā Kultūras Rondo izvēli Valmieras Drāmas teātrī iestudēt Aleksandra Ostrovska lugu atklāj režisore Indra Roga.

"Muižas kaņepēs" - jaunākais Valmieras teātra Lielās zāles iestudējums, ko pēc Aleksandra Ostrovska lugas „Mežs” motīviem veidojusi režisore Indra Roga, dodot norādes apakšvirsrakstā: Spēlējam Ostrovski – komēdija 2 cēlienos. Režisore pēta teātra paradoksālo dabu vienā no slavenākajām Aleksandra Ostrovska komēdijām. Iestudējumam skatuves iekārtojumu veidojis Mārtiņš Vilkārsis, kostīmus radījusi Anna Heinrihsone, komponists - Emīls Zilberts, bet gaismu mākslinieks Jānis Sniķers.

Valmieras teātra iestudējums „Muiža kaņepēs” iesākas teatrāli, lai nevienam nav šaubu, ka tūlīt tiks „spēlēts teātris”. Aleksandra Ostrovska luga ir atzīšanās mīlestībā teātrim, divi lugas personāži ir aktieri, turklāt lomu sadalījums pasvītro senu teātra paņēmienu.

“Tas ir viens no vissenākajiem teātra paņēmieniem. Viens no visizsmalcinātākajiem, tur tas teātris ir redzams daudz kontrastaināk un asāk,” izvēli mainīt dzimumu lomas iestudējumā pamato Roga.

“Otra lieta – tās lietas, ko gribējās darīt drosmīgāk, vai atļauties vairāk, vai atklāt vairāk. Tās sievietes necenšas izrādīt. Vīrietim to ir nesalīdzināmi vieglāk izdarīt, viņš to var skatoties no malas un atrodot to krustpunktiņu starp līdzjūtību, sapratni un aizkustinājumu. Var atļauties darīt vairāk, nekā sieviete, nekā to darītu sieviete 50 gados.”

Aktieris Imants Strads bagātās muižnieces Gurmižskas lomā ir stalta kundze sievišķīga formās, taču aiz viņas dievbijīgās un kārtīgās muižnieces tēla jūtamas alkas mīlēt.

“Es zināju, kas tā ir par lomu un kas tā ir par lugu. Man tas pat likās ļoti interesanti. Tad Indra pateica, kāpēc tā, Un man likās vēl vairāk interesanti. Tas nebija viegli. Strādājām pie tā, lai atmestu liekāss lietas, priekšstatus. Nezinu, vai līdz galam izdevās režisores sākotnējā iecere,” savu lomu komentē Imants Strads.

“Indra man teica: skaties uz mani, zodz. Skatījos, pat ja es mēģinātu viņu kopēt, man ir cita faktūra, vienalga izskatītos pēc kāda cita. Nevaru teikt, ka kāds būtu mēģināts kopēt,” turpina Strads.

Mārtiņš Meiers atveido jaunu meiteni Aksjušu, kura dzīvo pie bagātās krustmātes Gurmižskas.

“Mana krustmāte, es pie viņas dzīvoju, teiksim tā, viņas ēnā. Viņai acu priekšā nepārtraukti zib jaunība un jaunības tīrība un šķīstība, ko vēlamies saglabāt visu dzīvi, bet kas izplēn. Tas viņu kaitina un sit pa nerviem,” uzskata Meiers.

“Klasiskās precību spēles (..) Nezinu, kāpēc grib izprecināt Bulanova kungam Ineses Pudžas uzpildījumā. Aprēķins cilvēkam ir bieži apakša. Akjuša vēlas romantisko mīlestību. Curmiška tomēr zina dažas rūgtas dzīves patiesības, ka tas ir savādāk.”

Aktieris arī skaidro, kāpēc iestudējuma nosaukums mainīts no “Mežs” uz “Muiža kaņepēs”. “To māju nosaukums pat ietver vārdu kaņepes no krievu valodas tulkojot. Kaņepes jau arī ir ar tādu apakštoni, apakšnozīmi, ar dullumu, kas nāk prātā un man šķiet nebēdnīgs augs. Mums arī izrādē ir nakts un pilnmēness, un pilnmēness nakts vēl sajaukumā ar kaņepēm, lai nāk skatītāji un skatās, kas tad tur notiek,” tā Meiers.

Šis ir Indras Rogas ceturtais iestudējums Valmieras drāmas teātrī un tādiem Lielās zāles iestudējumiem kā Mihaila Bulgakova „Zojkina kvartira”, Borisa Pasternaka „Doktors Živago”, Mihaila Bulgakova „Meistars un Margarita” nu piepulcējies šis jaunākais Aleksandra Ostrovska darbs.