"Kafija un cigaretes. Astrīda" – neparasta formāta, fotoalbumam līdzīgs izdevums par leģendāro aktrisi Astrīdu Kairišu. Ar grāmatas autori Ievu Struku saruna Kultūras rondo.

"Neatceros pārskatāmā savā lasītājas vēsturē grāmatu, kuru lasot pāris reizes bija tāds kunkulis kaklā, un es to grāmatu noliku nost un domāju - palasīšu vēlāk," raidījumu iesāk Ingvilda Strautmane. "Tad es palasīju atsevišķas epizodes, kur atkal bija sajūta, ka tu atceries lomas, ko Astrīda Kairiša ir spēlējusi, un filmas, un varbūt izlasi vēl kontekstus. Tomēr, līdz beigām tiekot, drusku paraudāju. Atnācu uz darbu un teicu kolēģiem, ka tā ir satriecoša grāmata vārda tiešā nozīmē. Un tā ir grāmata "Kafija un cigaretes. Astrīda". Tās autore ir Ieva Struka."

Kāda bija spēja sabalansēt emocionālo un racionālo, rakstot par Astrīdu?

Ieva Struka: Es nezinu, vai tā bija spēja. Tas bija uzdevums, laikam tā drīzāk sauktu. Protams, ka es piedomāju pie tā, lai tiešām noturētu kaut kādu distanci un tas nekļūtu par daudz personisks stāsts. Tad laikam neizbēgami priekšplānā katrs autors jau sāk izvirzīt sevi, un tas nekādā ziņā nedrīkstēja notikt. Kaut kāds racionālais prāts, plānošana un domāšana, protams, tika likta lietā. 

Pirmkārt, man arī pašai laikam ne sevišķi patīk tādas sentimentālas lietas mākslā. Sentiments ir skaista lieta, bet to nedrīkst skatītājam vai lasītājam uztiept, tas pats var manī rasties, kaut kā rezonējot ar manu dzīvi. Ja man uzmācīgi mēģina radīt šo izjūtu, tad laikam iestājas kaut kāda pretreakcija. Vienlaikus tas arī bija ļoti grūts uzdevums, jo, protams, ka stāsts ir personisks. Nav runa tikai par tiešām privātām attiecībām, tas nav izšķirošais. Izšķirošais ir tas, ar kādām teātra izrādēm, ar kādām grāmatām mēs katrs pats uzaugam, un, protams, ka Astrīdas Kairišas spēlētās lomas kinofilmās noteikti kaut kas tāds, kas mani ir būtiski ietekmējis jau ļoti agrā vecumā. Tas varbūt veido arī vēl papildus privāto fonu.

Cilvēciskās attiecības ir, strādājot Nacionālajā teātrī uzdāvināta likteņa dāvana, tāpēc man likās ļoti svarīgi tam pievērst uzmanību tikai vienā epizodē no 80. Droši vien, ka ielavās vēl kādā. Bet viena epizode patiešām ir veltīta tam, kā cilvēki satiekas. To jau nevar arī mākslīgi ieprogrammēt vai vēlēties, tas vienkārši tā notiek. 

Līdz ar to bija ļoti svarīgi atcerēties, ka tas ir ne tikai ļoti mīļš un tuvs cilvēks, bet tā ir izcila teātra personība un, protams, arī kino. To visu laiku turēt acu priekšā. Mākslinieks ar... es nezinu, vai vārds sarežģīts liktenis ir tas precīzākais, bet cilvēks, kurš tiek liktens rūdīts, no viņa daudz tiek prasīts, arī daudz dots, un tad mēģināt to likteni saprast, mēģināt saprast, kur liktenis nospēlē savu lomu vai ietekmē, kādi darbi tiek darīti un kā tie tiek darīti. Tomēr pieiet tam kā nopietnam pētījumam par mākslinieku, kurš šādu pētījumu patiesībā ir pelnījis. Bet vienlaikus arī nerakstīt to kā zinātnisku darbu, jo to man tiešām negribējās.

 

Raidījumā skan tikai daži nelieli fragmenti no nozīmīgām aktrises Astrīdas Kairišas (1941.-2021.) lomām. Viņa nospēlējusi daudzas lomas teātrī un kino, un filmas mēs varam skatīties joprojām. Viņas Laura no filmas "Ezera sonāte" uz mums noskatās arī no grāmatas "Kafija un cigaretes. Astrīda" vāka.