Apgāds „Zvaigzne ABC” ar atdzejotāju Guntara Godiņa un Dailas Ozolas palīdzību lasītājiem sagādājis jaunu iepazīšanos ar mūsu kaimiņvalsts Igaunijas literatūru. „Mēness man asinīs” – tā nosaukta dzejnieces un rakstnieces Kristīnas Ehinas darbu izlase gandrīz no visiem deviņiem autores dzejas krājumiem, kurā mitoloģiski motīvi savijas ar igauņu tautasdziesmu poētikas harmoniskumu un modernās dzejas līdzekļiem.

Jūnija vidū ar Kristīnu Ehinu būs iespēja tikties arī mums: ir ieplānota dzejas un mūzikas turneja pa Latviju kopā ar Guntaru Godiņu, Dailu Ozolu un dzejnieku Contru. Uzstāšanās notiks brīvā dabā, Kristīnas vīra Silvera Sepa paša konstruētā automobilī, kuru iespējams pārveidot par skatuvi.

Igauņu dzejniece Kristīna Ehina dzimusi 1977. gadā Raplā, dzejnieku Lī Sepelas un Adresa Ehina ģimenē. Studējusi filoloģiju Tartu Universtitātē, maģistra grādu aizstāvējusi par tēmu „Igauņu senāko un jaunāko tautasdziesmu traktējums sieviešu pētījuma aspektā”. Strādājusi par skolotāju, dziedājusi folkloras kopās un turpina to darīt vēl arvien –apvienībā „Naised kōōgis”, proti, „Sievietes virtuvē”.

Kristīnai iznākuši deviņi dzejas krājumi un piecas prozas grāmatas igauņu valodā, viņa ir viena no visvairāk tulkotajām igauņu dzejniecēm. Gan Igaunijā, gan citās valstīs Kristīna bieži uzstājas kopā ar vīru, mūziķi Silveru Sepu, kas pārvalda vairākus mūzikas instrumentus, vairākus no tiem viņš ir izgatavojis pats, savienojot kopā visdažādākos saimniecībā izmantojamus objektus.

Sarunu ar Kristīnu iesākam tieši izceļot ģimenes nozīmīgumu. Proti, viņas tēva Andresa Ehina vārds mūsu lasītājiem varētu būt pazīstams, pateicoties Guntara Godiņa tulkotajam krājumam „Pakārtais ievārījums”. Kopā ar sievu, dzejnieci Lī Seppelu Ehins tulkojis arī turku dzeju un arābu "Tūkstoš un vienas nakts" pasakas, savukārt viņa paša dzejoļi atdzejoti vairāk nekā 30 valodās. Diemžēl 2011. gadā Ehins dodas mūžībā. Vai, sākot savas dzejnieces gaitas, Kristīna nejutās kā sava tēva ēnā?

Kristīna atklāj, ka studiju gados Tartu universitātē viņai nemaz neesot bijusi doma kļūt par rakstnieci – ļoti attāli sasaucoties ar Eduarda Veidenbauma dzejas rindām, viņai ir licies, ka igauņiem rakstnieku un dzejnieku jau tāpat ir pilnīgi pietiekami. Pie tam, ir taču gana ar to, ko vienas ģimenes ietvaros literatūrā bija paveikuši viņas vecāki. Kristīna bija iecerējusi kļūt par dejotāju vai zinātnieci. Taču dzīve pati viņai parādījusi, ka Kristīna Ehina var būt pavisam cita veida dzejniece nekā viņas tēvs vai māte, ka viņa spēj atrast pati savu izteiksmes veidu.  Kaut arī vecāku dzejas stilistiskās ietekmes šur tur parādoties, tā tomēr ir pavisam cita veida dzeja.