Ikkatrs tagad var iedziļināties mūsu digitalizētajā kultūras mantojumā

Sekmīgi norisinās projekta "Kultūras mantojuma satura digitalizācija” 1. kārta. To ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Latvijas valsts atbalstu īsteno Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Kultūras informācijas sistēmu centrs. Projekta mērķis – nodrošināt Latvijas kultūras mantojuma plašu pieejamību sabiedrībai digitālajā vidē un nodrošināt ilgtspējīgu nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu digitālā formā. Atsevišķi projekta etapi jau ir pabeigti.

Projekts “Kultūras mantojuma satura digitalizācija” turpina iepriekšējā plānošanas periodā paveiktos projektus, proti, Digitālās bibliotēkas izveidi un pakalpojumu attīstību Latvijas Nacionālās bibliotēkas paspārnē, Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izstrādi un ieviešanu, Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga pilnveidošanu, Kultūras un atmiņas institūciju vienotās informācijas pārvaldības sistēmu un Latvijas audiovizuālo materiālu pieejamības nodrošināšanu e-vidē.

Viens no projekta partneriem ir Kultūras informācijas sistēmu centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotības iestāde ar mērķi nodrošināt arhīvus, bibliotēkas un muzejus ar nepieciešamajiem informācijas tehnoloģiju resursiem, tā veicinot to saglabāšanu un pieejamību sabiedrībai. Par iesaistīšanos un darbu projektā stāsta Kultūras informācijas sistēmu centra speciāliste, projekta koordinatore Annija Vucāne.

Latvijas Nacionālā bibliotēka kopā ar sadarbības partneriem ir pabeigusi darbu pie nacionālā kultūras mantojuma produkta – saistīto datu kolekcijas “Rainis un Aspazija”, kura aplūkojama vietnē runa.lnb.lv. Tā piedāvā jaunas un līdz šim neizmantotas iespējas atmiņas institūciju un privātās kolekcijās uzkrāto bagātību atklāšanā un eksponēšanā. Plašāk stāsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas vadītājs Artūrs Žogla.

Latvijas Nacionālais Arhīvs turpina realizēt kinodokumentu digitalizāciju – pilnībā pabeigta kinožurnālu, hroniku un dokumentālo materiālu digitalizācija, kas ir arhīva populārākā un visvairāk izmantotā kolekcija. Kāpēc tieši šie materiāli ir tik populāri, skaidro Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva direktore Dace Bušante.

Vienlaikus ar digitalizācijas norisi projektā plašāk tiks attīstīta digitālo objektu pārvaldības un saglabāšanas sistēma, kā arī izstrādāta autortiesību pārvaldības un satura licencēšanas sistēma. Līdzšinējais Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Nacionālajā arhīvā un citās kultūras iestādēs uzkrātais digitālais saturs projekta ietvaros tiks papildināts līdz 2021. gada beigām.

Četras vietnes, kurās ikkatrs var iedziļināties mūsu digitalizētajā kultūras mantojumā: datu kolekcija “Rainis un Aspazija”, digitalizēti video un audio materiāli, Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva digitālā krātuve.