Kristiana Karla fon Stricka villā Rīgā līdz 17. septembrim ir apskatāma mākslinieka Ilmāra Blumberga (1943-2016) darbu izstāde "Paliks tikai lidojuma sajūta”.

Izstādi sarīkojis mākslinieka dēls arī Ilmārs Blumbergs, kurš atzīst, ka tas ir viņa pirmais mēģinājums turpināt izstādīt tēva darbus, cenšoties koncentrēties uz to, kas bijis mazāk eksponēts, jo vēlas, lai tie nestāv tikai arhīvā. Izstādes veidošanā viņam palīdzējusi iztādes kuratore mākslas zinātniece Anita Vanaga.

„Tēvā fascinēja, ka viņš bija profesionāls un augsta līmeņa mākslinieks, bet nepārnesa šo mākslinieka būtību ikdienā,” bilst Ilmārs Blumbergs par savu tēvu. „Tas bija ļoti patīkami, jo  viņš darbam pievērsās profesionāli un ārpus laika, kad viņš strādāja, mēs kopā, kad biju mazs, spēlējām futbolu, kad biju lielāks, skatījāmies futbolu, gājām uz hokeju, gājām skriet. Darījām kopā visādas lietas, no desu cepšanas ugunskurā, līdz braukšanai uz Kolku manā bērnībā. Man ļoti patika, ka nebija tā, ka visa dzīve ir tikai māksla.”

Izstādē eksponēti ap sešdesmit mākslinieka Ilmāra Blumberga oriģināltehnikas darbi uz rokas lējuma papīra par Venēcijas tēmu, kā arī citi darbi no šīs sērijas. Venēcija māksliniekam kļuva īpaši tuva 2004. gadā, kad laikā no 12. oktobra līdz 22. novembrim, kuratora Andra Brinkmaņa aicināts, viņš dzīvoja šajā pilsētā, atvēra izstādi "Lūgšana par redzēšanu" San Ludovico baznīcā, daudz skicēja un fotografēja, un sāka rakstīt: "Tik intensīvs neizsīkstošu pārdzīvojumu laiks vairs nav pieredzēts. Tāpēc Venēcijā vairs neatgriezos."

Daļa iespaidu apkopota vērienīgajā izdevumā "Venēcijas grāmatas", kas nāca klajā 2006. gadā. Šī izstāde dod ieskatu darbos, kas grāmatā netika iekļauti un būs skatāmi pirmo reizi.

„Kad šos darbus paskatās, kopā ar Ilmāra Blumberga vārdu gribas pieminēt ar Josifu Brodski, viņa dzejas, kas ir vārdos ietērpušas Venēciju. Ilmārs ietērpa caur savām ārkārtīgi izsmalcinātajām niansēm, caur ēnām ieraugām realitātes atspulgus,” izstādi vērtē mākslas zinātniece Ramona Umblija. „Tas ir tik ārkārtīgi blumberdziski. (..) Ilmāra pasaules izjūta ir tik izsmalcināta, ka vārdos ir grūti izteikt, vizualizēts ir tas, ko vārdiem nevar izteikt. Caur poētismiem jārunā.”

„Blumbergs man daudz nozīmē, viņa pasaules uzskats, tiekoties teātrī, viņa attieksme pret cilvēkiem, radošo procesu. Par kalpošanu, kalpošanas jēdziens, pirmām kārtām, nevis no teātra vecmeistariem, klasiķiem, bet no Blumberga,” atzīst aktrise Lilita Ozoliņa. „Viņa izstādes ļoti emocionāli ietekmē mani.”

„Ilmāra darbi ir tādi, ja esi redzējis tos jau simtām reižu, tad arī simtu pirmajā kaut ko jaunu ieraugi. Viņam ir tik daudz darbu, ka mūža laikā daudz kas aizmirstās. Varbūt to darbu esi redzējis sen, varbūt trešo vai ceturto reizi, vienalga liekas, ka to ieraugu no jauna,” uzskata aktrise, mākslinieka Ilmāra Blumberga atraitne Marina Janaus.

„Ilmāram patiks telpa – pagātnes nospiedums kopā ar viņa darbiem, tas paplašina to dimensiju. Tāpat kā Venēcijā ir ēnas un notecējumi un sajūta, ka staigā cilvēki pa telpu, kādi tur vairs nedzīvo,” vērtē māksliniece Ieva Jurjāne. „(..) Šajā reizē nāku satikt Ilmāru, ko atceros no tām dienām Venēcijā, cik brīnišķīgi viegli bija ar viņu sarunāties un it kā rotaļīgi apmainoties ar vārdiem, bet aizskart būtiskas lietas. Līdzīgi, kā viņa glezniecībā ir vieglums, bet arī noslēpums un dziļums.”

Par Ilmāra Blumberga izstādi "Paliks tikai lidojuma sajūta" stāsts arī "Rīta Panorāmas" sižetā.

Paralēli Venēcijas sērijas mākslas darbiem izstādes bibliotēkas telpā ir iespējams iepazīties ar vairākām grāmatām, kas dod ieskatu mākslinieka radošajā karjerā, kā arī noskatīties režisora Dāvja Sīmaņa filmu "Zīmētājs" (2006).