Imanta Lancmaņa konceptuālais romantisms – kā šo vārdu salikumu tulko pats gleznotājs? Kā dabas studijas un sastaptie cilvēki ietekmējuši Lancmaņa darbu rokrakstu – par to ierakstā no izstādes “Imanta Lancmaņa māksla”.

No 12. novembra līdz 2023. gada 26. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā skatāma vērienīga izstāde “Imanta Lancmaņa māksla”.

Lai arī Imanta Lancmaņa daiļradi var piepulcināt laikmetīgās postmodernās glezniecības straumei, pats mākslinieks izvēlējies to apzīmēt kā konceptuālo romantismu. Izpratne par vecmeistaru mantojumu, dabas studijas, kā arī dzīvā iztēle ir vienlīdz ietekmējušas viņa darbu tēlveidi.

Pēdējās dienas, vērojot, kā izstāde top, sajūta esot kā sapnī, tiekoties ar pirmajiem izstādes apmeklētājiem, uzsvēra Imants Lancmanis. Imanta Lancmaņa dzīvē glezniecība bijusi kaislība, ko daudzus gadus vajadzējis neganti apspiest. To normāliem māksliniekiem grūti iedomāties, par kādu apsēstību tā var kļūt, ja tas ir aizliegts, piebilda mākslinieks.
Mākslinieks radījis vairākas tematiskas gleznu kopas, kuru vidū ir cikli „Kalēti”, „Piektais bauslis. Revolūcija un karš”, „Lieldienu cikls”, „Ozolu cikls”, „Bībeles stāsti” un „Nāves deja”. Saistībā ar pēdējo ciklu izstādei ir arī kāda intriga.

Kamēr Imants Lancmanis klātesošos vadīja pa ekspozīciju ar aizrautīgu stāstījumu, izstādes iekārtošanas mākslinieks Ojārs Pētersons vēl pielika pēdējos akcentus, sastapu viņu nākamajā zālē, kurā sniegts ieskats Lancmaņa gleznu tapšanas gaitā:

Kultūras rondo klausītāji jau pavasarī kļuva par lieciniekiem tam, kā top Imanta Lancmaņa izstāde, toreiz mākslinieks minēja arī darbus, kas vēl iecerēti, šobrīd tos jau redzam ekspozīcijā.

Gleznotājs Imants Lancmanis ar aizrautīgiem stāstiem turpina vadīt pa ekspozīciju un no portretu galerijas  ielūkojamies Bībeles stāstos un ciklā „Nāves deja”, tur arī divi tukši rāmji, kas tiks aizpildīti un skatītajiem būs redzami izstādes noslēdzošajā mēnesī – februārī.