No 25. novembra līdz 15. janvārim Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma vienas gleznas izstāde “No Ziemassvētkiem līdz Lieldienām”. Tās autors ir latviešu mākslas vēsturnieks, heraldikas, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists, gleznotājs Imants Lancmanis, darba nosaukums “Kristus jautājums 2016. gada Lieldienās”. 

“Es gribēju parādīt, ka Kristus katrai tautai un katrā laikā ir cits. Ne jau velti viņu Āfrikā attēlo kā melno. Domāju, ka mums ir visas tiesības arī viņu no Jūdejas auta pārģēbt linu kreklā un apsiet Lielvārdes jostu. Mazliet tas varbūt ir uzbāzīgs simbols. Es to gribēju uzsvērt, ka tas ir domāts kā Kristus Latvijai,” tā savu Kristus tēlu, kurš atgādina senlatviešu jaunekli, intervijā Kultūras Rondo raksturo mākslinieks Imants Lancmanis.

“Arī šie četri karavīri gleznas apakšā brīnās un šausminās, ir karavīri, kas parāda visus militāros posmus, kas gājuši pāri Latvijai. Tur ir zemgaļu karotājs, tur ir Vācu ordeņa bruņinieks, tur ir Zviedru – poļu kara algotnis un beigās sarkanarmietis, kam blakus nolikts Kalašņikova automāts.

Es gribēju Kristus leģendu ielikt pavisam konkrētā Latvijas vidē. Arī ozols ir konkrēts koks, arī baznīca fonā ir tā, kurai sākotnēji tā glezna bija domāta.”

Lancmanis skaidro, ka sākotnēji šis bijis pasūtinājums no kādas lauku baznīcas gleznot altāra gleznu. Mākslinieks atzīst, ka citādi šādu darbu veidot nebūtu saņēmies. “Tas tapa kā gleznojums konkrētai vietai. Bet draudze to tā īsti neuztvēra šo sižeta risinājumu un līdz ar to tas pārtapa no altārgleznas par parastu gleznu,” bilst Lancmanis.

“Kristus izkāpj no kapa, tā ir lieta, kas iepriekšējo gadsimtu glezniecībā ir dažādi traktēta. Dažkārt Kristus mierīgi un cēli kāpj lēnām ārā, citreiz viņš uzlido. Es zināmā mērā izgāju no priekšstata, ka viņš tomēr paceļas tīri astrālā veidā, ka viņš lido un atšķirībā no citiem līdzšinējiem šī sižeta attēlojumiem ir tā, ka viņš ir uzlidojis jau tuvāk skatītājam. It kā konfrontējas ar skatītāju,” sava darba sižetu komentē Lancmanis. “Tas ir tas, ko es gribēju. Kristus jautājums 2016. gada Lieldienās. Šī doma, ka katru gadu Kristus it kā no jauna piedzimstot, viņš ierauga citu pasauli, citu vidi, un vienmēr viņam pašam ir jautājums, vai viņš ir vajadzīgs, kādu pasauli viņš ierauga, cik tālu šī pasaule var saprast Kristus ideālus un Kristus misiju. Otrs jautājums ir pašam skatītājam, kā viņš skatās uz Kristu un viņam ir jādomā, vai viņam tas kaut ko nozīmē, vai tas viņu dara labāku, vai tas viņam kalpo kā mēraukla dzīvē, atšķirot labo no sliktā.”

“Man ir Kristus jautājums: viņš ir diezgan izmisis, diezgan skarbs; viena roka ir aicinoša, otra iezīmē atturīgu žestu," turpina Lancmanis "Viņš vispirms jautā, kur esmu nonācis, ko jūs darāt un kāda ir pasaule. Un mēs jau zinām, ka šī gada pasaule ir dramatiska un viņš ienāca tādā pasaulē, kur varbūt kristīgās vērtības ir tik spēcīgi apdraudētās kā nekad. Ne tikai no cilvēku iedzimtās tieksmes uz grēku, uz netikumu, bet arī tas, ka kristīgā reliģija kā tāda ir apdraudēta no cita pavisam atšķirīga reliģiskā spēka. Tāpēc es domāju, ka ir visas tiesības parādīt Kristu ne kā piedodošu un mīlīgu, bet kā cilvēku, kas ir uztraukts par to, kas notiek ar cilvēci."

Lancmanis atzīst, ka ir iriecīgs, ka šī glezna ir parādās īsi pirms Pirmās Adventes, kas liek domāt, ka Ziemassvētki un Lieldienas ir vienas lietas divas daļas – sākums un beigas.