Varētu teikt, ka vasara ir bērnu paradīze – tik daudz aktivitāšu brīvā dabā, pie jūras, mežmalā vai spēļlaukumā. Taču katrai spēlei un aktīvai izklaidei līdzi nāk nepieciešamība pēc piesardzības un uzmanības, un ne vienmēr par to sanāk piedomāt. Tādēļ izdevniecībā „Liels un mazs” tapusi Ineses Zanderes dzejoļu grāmata „Bērns, kas neiekrita” ar Reiņa Pētersona ilustrācijām – tā aizraujošā veidā vēstī par cīņu ar bailēm, sāpēm un citiem izaicinājumiem, kuri piepeši parādās visikdienišķākajās situācijās.

Šķiet, katram reiz ir ienācis prātā teikums: „viss taču bija tik jautri, kāpēc tā bija jānotiek”, kad piepeši kāds no jautrībā iesaistītajiem kunkst sāpēs kādas traumas dēļ, kas gūta futbola spēlē, lēkājot pa batutu vai darot ko pavisam mierīgu – zāģējot malku vai griežot papīru ar šķērēm.

Ineses Zanderes jaunajā dzejoļu grāmatā „Bērns, kas neiekrita” nav iekļautas pamācības, kā no šādām situācijām izvairīties, drīzāk – tās ir piefiksētas pārdomas par pasauli, kura reizēm pret mums var izrādīties neganta. Varbūt skaudra, toties patiesa atklāsme, tomēr šādos gadījumos pašam vien ar to jātiek galā. Un tomēr, bez iedvesmojuma neiztikt. Kāpēc gan to nevarētu pasmelties grāmatā?

Par grāmatu stāsta dzejniece Inese Zandere un viedokli izsaka privātās sākumskolas „Domdaris” 3. klases absolventa Marta Māldera teiktajā. Viņš ir liels lasītājs un izlasītā pārspriedējs.

Grāmatas nepieciešamību rosinājusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas fonds un tā vadītāja Liene Dambiņa, taču arī pašai autorei bērnu drošība un uzmanīšanās dažādās ikdienas situācijās ir pietiekami aktuāla tēma.