Sarunu ciklu ar kinozinātnieci Ingu Pērkoni noslēdzam ar tēmu par aktierdarba metodi, kura balstās, tā dēvētā, “Vienkāršā cilvēka” pasaules redzējumā – nedz runāt, nedz rīkoties aplinkus, bet tikai, sekot esošo apstākļu virzībai un noteikumiem. Pētniece stāsta par grāmatas epizodi “Raksturu nemiers” , kurā aplūkotas dažādas māksliniecisko raksturu veidošanas koncepcijas, un sīkāk pētīta režisora Jura Poškus un aktieru ansambļa lietotā metode filmās “Monotonija” un "Kolka Cool".

Kino un teātra tradīciju vēsturē – gan Latvijas, gan daudz plašākā mērogā – par terminu “raksturs” ir bijušas arī savstarpēji pretrunīgas izpratnes un, nomainoties aktuālajam kontekstam un uzstādītajam mērķim, nomainījies arī tā skaidrojums un pielietojums.

Filmas “Kolka Cool” centrā ir divi varoņi - Simona un viņas līgavainis Andža, kuru plāni un cerības par gaidāmajām laulībām stipri atšķiras. Neilgi pirms kāzām Simona sāk šaubīties par savām jūtām, situāciju vieglāku nepadara Andžas vecākā brāļa Gvido atgriešanās no jūras. Galvenajās lomās: Iveta Pole, Artuss Kaimiņš, Andris Keišs un Varis Piņķis.

Savukārt filma “Monotonija”, kurā arī spēlē Pole, Kaimiņš un Piņķis, stāsta par jaunu meiteni, kurai šķiet, ka dzimtajā ciemā viņai nav nākotnes, tāpēc vilinošs šķiet avīzē izlasītais sludinājums, kas piedāvā piedalīties aktieru konkursā. Inga Pērkone uzsver abu filmu daudzās līdzības ar Alvja Hermaņa Jaunajā Rīgas teātrī iestudētajām izrādēm un tajās izmantotajiem paņēmieniem.