Ir tādas sarunas, kuras nobriest un norūgst palēnām, un tad tās kļūst runājamas. Un tāda ir arī šī saruna ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Vili Daudziņu. Ar viņu tikāmies arī pirms gadumijas, kad Vilis Daudziņš radio bija kopā ar četriem topošajiem aktieriem, un saruna bija par jaunajiem un vecajiem "Latviešu stāstiem", kuriem Vilis Daudziņš šoreiz bija režisors.

"Tas bija 2004. gadā, kad Alvim [Hermanim] radās ideja, ka vajadzētu uztaisīt izrādi par cilvēkiem, kas ir mums līdzās. Pirms tam jau bijām izveidojuši izrādi "Garā dzīve", kas kaut kādā ziņā ir līdzīga, tikai bez teksta. Tas arī ir cilvēku vērojumos, vecu cilvēku vērojumos pamatots darbs, un tad jau tālāk tas pāriet etīdēs, kā mēs šo izrādi veidojam, kāda ir šo piecu veco cilvēku dzīve vienu dienu komunālajā dzīvoklī," stāsta aktieris.

Daudziņš atzīst, ka Jaunajam Rīgas teātrim priekšā varētu būt gaidāma ļoti interesanta sezona:
"Mēs ceram, ka beidzot notiks pārvākšanās, mūsu pārcelšanās atpakaļ uz mūsu vecajām mājām, laiku pa laikam es tur aizeju, arhitekte Zaiga Gaile mani uzaicina, un mēs skatāmies, kā tas viss virzās uz priekšu, kā tā māja iegūst aizvien skaidrākas aprises un katra telpa, telpas funkcija, izmērs, gaisma, logi, sākot jau no trim zālēm un pagrabā esošajām samērā lielajām tehniskajām telpām - tur apakšā ir izrakta vesela pilsēta. Bet tik un tā liekas, ka dzīvot vajadzēs diezgan pašauri. Protams, arī tāpēc, ka mūsu trupa ir kļuvusi divreiz lielāka, bet nekad nav tā, ka vietas pietiktu."

Jaunajā sezonā gaidāmas vairākas pirmizrādes, taču Jaunā Rīgas teātra repertuārā joprojām būs Viļa Daudziņa izrāde "Vectēvs". Un arī intervijā nākas pieskarties šobrīd skaudriem un nebūt ne vienkāršiem jautājumiem - par karu Ukrainā, par gaidāmo Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā.

"Tas nebija mūsu karš [Otrais Pasaules karš]. Tā bija grandioza traģēdija, kas padarīja mūsu tautu šobrīd tik ļurkanu, tik nespējīgu konkrēti un skaidri pateikt un izdarīt lietas. Tostarp arī mani. Es jau par sevi runāju. Es ļoti daudzos gadījumos esmu pilns šaubu. Tāpat kā tu... Kad es redzu, kā grūst piemineklis, es tiešām neesmu no grāvējiem.. (iesmejas) Es jau vēl neesmu redzējis, kā viņš grūst, vai ne?

Bet ir ārdītāji un ir tie, kam gribas kaut ko saglabāt vai būvēt. Drīzāk es esmu pie tiem otriem. Bet bez tiem pirmajiem nevar. Tas ir skarbi, tas ir grūti, tas ir smagi, bet reizēm ir jāpieņem lēmums par to, ka mēs novelkam strīpu un viss," saka Vilis Daudziņš.

Nākamā gada vasarā gaidāma pirmizrāde vēsturiskajai Māra Martinsona spēlfilmai “Zeme, kas dzied” par Dziesmu svētku tradīcijas tapšanu, filmā Rīgas Latviešu biedrības pirmo priekšnieku Bernhardu Dīriķi spēlēs Vilis Daudziņš. Ap to pašu laiku plānots, ka tiks izdota arī grāmata ar Daudziņa telefonā veidotajiem zīmējumiem.