Izdota hronika par notikumiem latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij

Apgāds „Neputns” izdevis enciklopēdisku izdevumu - Latvijas Kultūras akadēmijā tapušu hroniku “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no Ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij”.  Par hronikā aktualizētajiem notikumiem un ietverto ziņu kopumu par kultūras norisēm dažādu kultūru (vācu, latviešu, ebreju, krievu, poļu, igauņu, lietuviešu u.c.) dzīvē un mākslas procesos Kultūras Rondo pārrunājam ar tās autoriem Raimondu Briedi, Zani Grigoroviču un Māru Gruduli.

Hronika aptver notikumus Latvijas teritorijā no pirmajām materiālajām liecībām un ziņām par cilvēkiem Baltijā līdz pat Latvijas valsts dibināšanas laikam, ļaujot lasītājam ieraudzīt dažādo vēstures un kultūras norišu secīgumu un mijiedarbību, mums pazīstamo 20. gadsimta notikumu priekšvēsturi.

“Sākotnējā ideja bija sākt notikumus aplūkot no pirmsākumiem, cik tālu var to kādā veidā datēt. Ja kāds ir teicis, ka vienā brīdī šo teritoriju atstāja šļūdonis, tad tas ir sākums, kad šeit kaut kas sāk notikt,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” skaidro viens no izdevuma autoriem Raimonds Briedis.

Hronikā mēģināts kompaktā veidā aktualizēt to ziņu kopumu, kas uzkrāts un rodams dažādu laiku un zinātņu nozaru pētnieku darbos. Paturot fonā vēsturiskos notikumus, īpaša uzmanība pievērsta kultūras norisēm, dažādu kultūru (vācu, latviešu, ebreju, krievu, poļu, igauņu, lietuviešu u.c.) un mākslas procesu līdzpastāvēšanai.

Māra Grudule vērtē, ka šajā apjomīgajā hronikā daudz kam tur var rast idejas tālākām studijām, savukārt Briedis bilst, ka hroniku var lasīt arī kā romānu.

“Ja iemācās lasīt, tas ir kā liels eposs par to, kas šeit noticis, tik nav sešpēdu daktilā,” tā Briedis.

Hronoloģiski izkārtoti zudušie un mūsdienu arhitektūras pieminekļi, joprojām aplūkojamie mākslas darbi, bibliotēku plauktos sastopamie izdevumi, vairs nerestaurējamās teātra izrādes un nedzirdamie skaņdarbu atskaņojumi, mainīgās izklaides, kuras radījuši un kuras priecējušas cilvēkus, kas dzīvoja tepat, gāja pa tām pašām ielām un ceļiem, pa kuriem staigājam mēs, bet kuriem 21. gadsimts bija tāla nākotne.

"Veidojot kaut kādus pārskatus, vienmēr jāizdomā iekšējais koncepts, kā tas tiks veidots," par darba tapšanu stāsta Briedis.

Darba struktūra veidota tā, lai aptvertu visu nepieciešamo. Izdevuma slejām doti vispārināti apzīmējumi. Katrs autors veidojis pārskatu par kādu noteiktu lauku.

"Katrs pārzina kādu noteiktu lauku, strādā vispirms savā laukā, tad savieno kopā un skatās, kā saplūst, pārplūst," norāda Briedis.

Hroniku sastādījuši Raimonds Briedis, Zane Gailīte, Juris Goldmanis, Zane Grigoroviča, Māra Grudule un Līga Ulberte. Māksliniece – Anta Pence. Redaktores – Sigita Kušnere un Sanda Rapa.