Lilija Dzene – 20. gadsimta izcilākā latviešu teātra zinātniece un kritiķe. Viņa bija arī teātra rakstniece. Eduarda Smiļģa Teātra muzejs un apgāds „Mansards” izdevis viņas “Izmeklētus rakstus”. Grāmata apkopoti 26 raksti un Lilijas Dzenes dienasgrāmatas, kuras viņa uzticēja Ritai Melnacei. Kultūras Rondo par Liliju Dzeni stāsta Rita Melnace un Jānis Siliņš.

Vēl par noslēpumiem, jo šoreiz daudz paturam noslēpumā un arī nekomentējam.

Piemēram, to, ko tieši no Ritas Melnaces atlasītajām Lilijas Dzenes dienasgrāmatām lasīja Gundars Āboliņš. Daļu no tā varēs dzirdēt „Radio mazajā lasītavā” 28. martā. Šoreiz tikai viens neparasts ieraksts, kurš uzbūra veselu epizodi mūs kopējā vēsturē.

Noslēpumā paliks arī tas, ko Lilija Dzene pierakstīja vai kāpēc nepierakstīja laika posmā no 60. gadiem līdz 1979. gadam.

Un vēl noslēpumā, kuru tā arī nekad nevarēs atklāt, paliks tas, kādas recenzijas un par kurām izrādēm Lilija Dzene būtu rakstījusi pēc 2000. gada, kad viņa bija piekritusi izrādes vērtēt tikai ar lakoniskajiem „ābolīšiem”. Un par kuriem aktieriem vai režisoriem viņa būtu varējusi rakstīt grāmatas.

Šodien skan Ritas Melnaces un Jāņa Siliņa teiktais tāpat ieraksti no Latvijas Radio arhīva, kas tapuši gan Piebalgā, gan Rīgā.

Lilija Dzene ir 20. gs. izcilākā latviešu teātra zinātniece un kritiķe, ko apliecina viņas sarakstītās grāmatas par ievērojamām teātra mākslas personībām, recenzijas, raksti, teātra mākslas vēstures pētījumi. Grāmatas “Lilija Dzene. Izmeklēti raksti” pirmo daļu veido 26 recenzijas un raksti, kas aptver laika posmu no 1952. gada līdz 2006. gadam, bet otrajā daļā “Nekā personīga” publicēti Lilijas Dzenes dienasgrāmatas fragmenti, iespēju robežās atšifrējot minētos notikumus, vietu, laiku, personības (grāmatā publicēts arī aptuveni tūkstoš minēto personu rādītājs). 

Jānis Siliņš izvēlējies 26 rakstus un recenzijas, kuras raksturo Lilijas Dzenes īpašo spēju analizēt teātri, aktierus un režisorus, akcentēt veiksmes un neveiksmes.

Grāmatas otro daļu “Nekā personīga” veido Lilijas Dzenes dienasgrāmatu fragmenti. Dienasgrāmatu daļa, kas nav pašas Dzenes iznīcināta, dāvināta teātra zinātniecei Ritai Melnacei un glabājas viņas arhīvā. Precīzais laikmeta vērojums un spriedumi ļauj būt līdzās ne tikai Lilijai Dzenei, bet arī viņas laikabiedriem – Vijai Artmanei, Elzai Radziņai, Kārlim Sebrim, Alfrēdam Jaunušanam, Lidijai Freimanei, Dinai Kuplei, Maijai Augstkalnai, Pēterim Pētersonam, Gunāram Priedem, Paulam Putniņam un daudziem citiem no 1961. gada līdz 2007. gadam.