"Kāpēc nepamēģināt izspēlēt savas atmiņas, kā to dara dažādās kultūrās, jo arī mūsu sēras un traumas var turpināt valdīt pār mums, vienlaicīgi mēs varam tās apstrādāt nezaudējot un neaizmirstot, bet arī ejot tālāk. Ceru, ka ar šo izrādi sāksim šo ļoti smago ceļu. Nav garantiju, ka izdosies, bet pamēģināt ir vērts," Kultūras Rondo atzīst Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs. Tieši viņa rosināta ir ideja par atmiņu apzināšanu.

Pagājušā nedēļā Ģertrūdes ielas teātrī notika pirmizrāde Mārtiņa Eihes iestudējumam „Taņas dzimšanas diena”. Izrādes pamatā ir Latvijas iedzīvotāju atmiņas un pārdomas par Latviju 20. gadsimtā. Skatītāji kopā ar izrādes dalībniekiem svin Taņas dzimšanas dienu un vienlaikus atceras ļoti personiskus un kopīgus vēstures notikumus. Izrādes ideja izriet no projekta „Tavas atmiņas Latvijas nākotnei”, kas turpināsies arī nākamajā gadā un tajā iesaistījušies Gētes institūts Rīgā, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Rīgas Stradiņa universitāte u.c. partneri. 

„Vai tu kādreiz dzirdi atmiņas par cilvēkiem, piemiņas dienām un vietām, kas tev ir svarīgas, bet citu uztverē tām, iespējams, pārsteidzošā kārtā ir gluži cita nozīme? Vai tavas vecmāmiņas stāstītais skan savādāk nekā tas, ko saka vēsturnieki? Vai tavas ģimenes albums rāda citādāku Latvijas vēsturi?” Šis ir pamudinājums, ar kādu Latvijas iedzīvotāji aicināti sūtīt savas atmiņas. Atsūtītās atmiņas kļuvušas par pamatu izrādei „Taņas dzimšanas diena”. Atmiņu ideja ir Rīgas Stradiņa universitātes profesora Denisa Hanova rosināta.

"Vairākus gadus rakstu par kolektīvo atmiņu, pētot to, strādājot ar studentiem dažādos žanros. Sapratu, ka atmiņa dzīvo uz ielām un tur, kur ir cilvēki. Tāpēc nolēma pamest akadēmisko telpu. Kādā mirklī likās, ka varētu izveidot projektu, kur savu ieguldījumu varētu sniegt dažādas institūcijas un tie, kas ātrāk un jūtīgāk reaģē – teātris," stāsta Hanovs.

"Atmiņas ir šīs izrādes saturs, gan video materiāli, gan pastkartes, gan jaunu cilvēku atmiņas, piemēram, par 90. gadiem. Dažādas paaudzes, tautības un reģioni. Cilvēki “meta” elektroniskā kastē un fiziskā kastē savas atmiņas," turpina Hanovs. Pētnieks pateicas visiem, kas nav kautrējušies iesniegt savas atmiņas, jo tā ir drosme atdot daļu no sevis.

"Izrāde ir viens no piemēriem, kā pārvarēt bailes sākt runāt," uzskata Hanovs. "Neviens nav nodrošinājis, ka sarunas beigās, kā jau tas ir dzimšanas dienās pie galda, nenonāks, ja ne līdz kautiņam, tad līdz strīdiem gan, jo es stāstīšu visu patiesību, lai cik tā būtu nepatīkama. Ir taču tādi viesi."

Izrāde iesākas ar skatītāju sagaidīšanu un nosēdināšanu pie galda, kā jau dzimšanas dienas ballē. Arī ar tradicionālo apsveikuma dziesmu. Izrādes gaitā un no sarunām pie galda atklājas, ka jubilāres dzimta sadalījusies - ir latviešu galds un krievu galds.

Tiek cilātas kopīgas atmiņas, taču ir kalendārā datumi, kas klātesošos šķeļ. Izrādes laikā skatītāji tiek aicināti dalīties arī ar savām pieredzēm, ne tikai, kā svinam 18. novembri, bet arī , piemēram, par pirmo skūpstu. Izrādes dalībnieki Artūrs Čukurs, Jānis Kronis, Jana Ļisova un Mārtiņš Eihe, kas arī iestudējuma režisors uztur sarunas, un vienā brīdī provocē un cenšas sašķelt sanākušos viesus. Izrādes dramaturģiju no atmiņu stāstiem veidojusi Laila Burāne, savukārt Ieva Kauliņa iekārtojusi telpu, ar garajiem galdiem, bet uz ekrāna redzami mājas ballīšu video, no pagājušā gadsimta otrās puses.

Izrādes režisors Mārtiņš Eihe atklāj, ka sasēdināt visus pie galda bijusi nepieciešamība, kas izriet arī no pašiem stāstiem izrādē. Savukārt izvēli sākt stāstu tieši ar 9. maiju Eihe skaidro, ka tas ir “mūsu politiķu izmantotākais pasākums, abu divu pušu. Tas ir reāli skarbākais, ka cenšamies turēties pie dalījuma – krievi, latvieši, tad mēs to 9. maiju vai 16. martu izmantojam kā tādu vietu, kur viens otru sabikstīt un savākt vēlētāju balstiņas un ar to braukt tālāk. (..) Tiek manipulēts ar cilvēkiem, izmantojot kādus svētkus.”

Projekts „Tavas atmiņas Latvijas nākotnei” vēl turpināsies. "Mums nav pareizo atmiņu, nav piegludināto, ērto un izķemmēto atmiņu. Mums ir viss, kas veido Latvijas cilvēku priekšstatus par sevi un citiem. (..) Mēs turpināsim sarunu," norāda Hanovs.