LSM ziņās: «B kā baroks» – Nacionālajā bibliotēkā barokam veltīta izstāde

Tilts starp 17. gadsimtu un mūsdienu globālo sabiedrību. Starp Latvijas Nacionālās bibliotēkas grafikas kolekciju un pieredzes telpām, kurā multimediālo stāstu par baroku veido jēdzieni  baznīca, absolūtisma valdnieks, galma svētki un karš. 

"Izstādes pamatideja bija piedāvāt apmeklētājiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas dārgumu kolekciju - 17. gadsimta grafikas, kas ir apjomīgs darbu klāsts," atklāj viens no izstādes autoriem, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Deniss Hanovs. 

Bet baroka laika kultūra ir izteikti piesātināta ar alegoriskām nozīmēm, un mūsdienu cilvēkam daudzi šie vārdi un sižeti nav zināmi.

"Nolēmām, ka nepiedāvāsim kādu apjomīgu kolekcijas daļu vienkārši, lai aplūkotu un nesaprastu, par ko ir runa, kādi ir sižeti, kādas ir emocijas paustas un politiskās nozīmēs," turpina Deniss Hanovs.

Atlasīti 13 darbi, kam apkārt ir veidots ierāmējums, kas skaidro pamatjēdzienus, kas raksturo baroka laikmetu.

"Mēs gribam piedāvāt apmeklētājiem kopīgi iemācīties šo alfabētu un sākt lasīt šos tekstu," norāda Deniss Hanovs. "Tādēļ izveidojām pieredzes vai emociju telpas, kas saistītas ar absolūtisma kultūru, ar 30 gadu karu, kas veidoja baroka laika ģeopolitisko fonu, ar teatralitātes jēdzienu, kas caurstrāvo arī baznīcas kultūru. (..)  Mēs runājam arī par valdnieka kultu un tādiem terminiem kā karš, nāve, epidēmijas."

"Šķiet, ka runājam nevis par 17. gadsimtu, bet mūsdienām, kur paralēli vulgārai bagātībai pastāv arī nabadzība, ekspluatācija, verdzība, slimības, bailes, skumjas," vērtē Deniss Hanovs.

No 1. aprīļa līdz 9. oktobrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 1. stāva izstāžu zālē skatāma izstāde "B kā baroks", kas veltīta aizmirstam, bet ārkārtīgi aktuālam kultūras mantojumam – barokam.

Periodizācijas, definīciju un reģionālo variāciju neskaidrības baroka vēsturē stimulējušas vēlmi izstādē izprast baroku kā globālu 17.–18. gadsimta kultūras fenomenu, cik vien iespējams atsakoties no robežām, ieraugot aizmirsto, palūkojoties no neierasta rakursa, meklējot kontekstus, ieklausoties alternatīvās, veidojot savu versiju par to, kas ir baroks. Ieeja bez maksas.

Mūsu zināšanas par baroku vienmēr paliks fragmentāras. Neviens vēl nav atgriezies no baroka laikmeta, lai liecinātu detaļās par to, kā patiešām bijis. Tomēr pateicoties plašai memuāru literatūrai, vēstuļu apritei un citām liecībām, mums ir iespēja saklausīt laikmeta čukstus, uzzināt, kā Luijs XIV veidoja savu ideālā valdnieka tēlu, kāda politiskā horeogrāfija tika īstenota valstiska mēroga notikumos un svētkos, kādu psihosomatisko efektu uz operas apmeklētājiem atstāja kastrātu balsis. Noteikti mēs spējam sadzirdēt baroka laikmeta trauksmes signālus un skumjas pēc drošības – globālie militārie konflikti, reliģiskā neiecietība, sociālā spriedze, ilgstoša pandēmija, māņticība un bailes no racionālā – veido dīvainas, neregulāras formas tiltu starp 17. gadsimtu un mūsdienu globālo sabiedrību.

Izstāde ir mēģinājums konstruēt dialoģiskas attiecības starp LNB grafikas kolekciju un pieredzes telpām, kurās multimediālo naratīvu par baroku veido jēdzieni – baznīca, absolūtisma valdnieks, galma svētki un karš. Grafikas darbi veido izstādes pamatu, tie ir ietverti plašā kontekstā, vienlaicīgi pašiem kļūstot par laikmeta kontekstu.