Izstādē "Lai dīgst!" var iepazīt 180 Mākslas akadēmijas diplomandu veikumu

Latvijas Mākslas akadēmijas diplomandu izstāde “Lai dīgst!” apkopo vairāk nekā 180 jauno mākslinieku radošā procesa rezultātus. Šī ir iespēja vienuviet aplūkot visu apakšnozaru absolventu darbus – tas ir gan izsmeļošs pārskats par akadēmijas darbību, jaunumiem un izaicinājumiem, gan lieliska iespēja mākslas interesentiem un plašākai auditorijai iepazīties ar mākslinieku veikumu.

Izstādes “Lai dīgst!” ekspozīcijas iekārtotas abās LMA ēkās: kādreizējā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē, kas tagad kļuvusi par pilnvērtīgu Mākslas akadēmijas sastāvdaļu, kā arī LMA vēsturiskajā ēkā Kalpaka bulvārī 13. Savā veidā savienojoties, abas ēkas tiek pieteiktas kā  aktīvas mākslas norišu platformas – vietas mākslas darbu eksponēšanai, jauno mākslinieku eksperimentiem un, protams, izglītībai.

Lai sniegtu kaut nelielu ieskatu plašajā ekspozīcijā, kura skatāma Bioloģijas fakultātē, kā labvēlīgu, bet asredzīgu vērtētāju kopīgai apskatei esmu pieaicinājis filozofijas publicistu Igoru Gubenko, kura interešu lokā mākslas jautājumiem allaž ir bijusi būtiska vieta.

Vispirms pievēršamamies maģistra darbam grafikā – Kristapa Kramiņa veidotajai galda spēlei, kurā aplūkota Rīgas mikrorajoniem raksturīgā apbūve: dažādas blokmāju sērijas, kuras iespaidojušas spēles struktūru un vizuālo risinājumu.

Nonākam vienā no plašajām katedras iekārtojuma auditorijām, kur vienkop sadzīvo gan tekstilmākslas darbi, gan lielformāta glezniecība, un Igors Gubenko šajā salikumā iezīmē tieši pēdējo pieminēto mediju.

Aleksandra Runde savā maģistra darbā grafikas nodaļā piedāvā filigrāno, ļoti sirsnīgo un estētiski pacilājošo zīmējumu sēriju, „Ko darīt, ja esi kails pilsētā”, kas apkopota rokasgrāmatas izdevumā. Igoraprāt, motīva par publisku kailumu saknes meklējamas sapņu pasaulē.

Glezniecības nodaļas maģistrantūras absolvente Laura Birša savā darbā „Citāds dārzs” sniedz redzējumu uz skeitborda kultūru, kur pašizteiksme ir kustības brīvība, savukārt pašai autorei – performance. Pētniecības pamatā ir interpretēts Hieronīma Bosa slavenais triptihs „Pasaulīgo baudu dārzs” un tas darīts caur skeitbordista acīm.

Lauru satiekam vienu stāvu zemāk, kur viņa pēc garas darba dienas atpūšas dīvānā kopā ar savu studiju biedreni Emmu Sofiju. Aicinu abas diplomandes dalīties iespaidos par visu pārējo kolēģu veikumu kopumā.

Deivs Grēbers ir Ņūorleānā bāzēts mākslinieks, kuram Rīgas mākslas vide nav sveša. Viņa vērtējums par diplomdarbu izstādi galvenokārt koncentrējas uz telpas īpatnībām.

Neatņemama Mākslas akadēmijas studiju sastāvdaļa kopš augstskolas dibināšanas ir Mākslas vēstures un pētniecība, kopumā- zinātne. Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares vadītājai, profesorei Silvijai Grosai jautāju, kādas tendences vai interešu viļņi ir fiksējami šīgada absolventu lokā?

Ar pētniecības darbu saistošākajiem fragmentiem uz virtuāliem ekrāniem drīzumā varēs iepazīties Latvijas Mākslas akadēmijas galvenajā ēkā – telpā, kurā savulaik atradās bibliotēka un uz kuru pēc dažiem mēnešiem pārcelsies Mākslas Vēstures institūts.

Apjomīgā studentu diplomdarbu izstāde „Lai dīgst!” gan jau pieminētajā Kalpaka bulvāra ēkā, gan kādreizējā Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē Kronvalda parkā apskatāma līdz 9.jūlijam.