No 24. jūlija Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā skatāma ceļojošā izstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā" – vērienīgs kopprojekts, veltīts Baltijas valstu 100 gadu neatkarības gadadienai. Izstāde jau guvusi atzinību Francijā un Igaunijā, kur to apmeklējuši vairāki simti tūkstošu skatītāju.

Svinot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības simtgadi, grandiozā izstāde pirmo reizi tika eksponēta 2018. gadā Orsē muzejā Parīzē, piesaistot vairāk nekā 236 000 mākslas cienītāju uzmanību. Vēlāk – gada nogalē – tā atvērās Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā, kur apmeklētāju skaits pārsniedzis 34 000. 2020. gadā, kad Baltijas valstis atzīmē neatkarības atgūšanas 30. gadadienu, šī izstāde pilnā mērogā jau skatāma Viļņā un drīzumā nonāks arī Rīgā.

Par izstādes sadaļu “Latvijas simbolisms” stāsta tās kuratore Dace Lamberga, bet savu ieskatu par simbolisma nozīmi Baltijas valstu vēsturē sniedz Nacionālās mākslas galerijas vadošā kuratore Lolita Jablonskiene.

Ekspozīcija Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienībā – Nacionālajā mākslas galerijā – iekļauj izcilus glezniecības, tēlniecības un grafikas darbus no muzeju krājumiem un privātkolekcijām, kā arī retas 19.–20. gadsimta mijas publikācijas. Viļņas izstāde atšķiras ar īpaši veidotu ekrānu (arhitekte Ieva Cicėnaitė), kura radīšanu iedvesmojušas Mikaloja Konstantīna Čurļoņa (1875–1911) gleznās redzamās gaismu spēles, un bilingvālais izstādes katalogs lietuviešu un angļu valodā. Projektu papildina plaša kultūras pasākumu programma, kuras ietvaros skatāmas filmas par igauņu, latviešu un lietuviešu 19.–20. gadsimta mijas māksliniekiem. Lielākais uzsvars izstādē tiek likts uz diviem ievērojamiem simbolisma klasiķiem – Mikaloju Konstantīnu Čurļoni un Ferdinandu Ruščicu (1870–1936), kuru mākslinieciskais rokraksts ir pazīstams arī tālu ārpus Lietuvas robežām.