Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā (RVKM)  atklāta neparasta portretu izstāde, kurā redzami vairāki desmiti pāru portretu. Caur tiem muzejs ļauj ielūkoties gan pāru attiecībās, gan arī pilsētas un paša muzeja vēsturē vairāku gadsimtu garumā. Izstāde tapusi kā īsts mākslas detektīvs, jo vairākiem muzeja krājumā esošajiem portretiem vēstures līkločos bija pazuduši gan viņu pāri, gan attēloto personību vārdi. Pāru vidū ir gan precēti pāri, gan slepeni mīļākie, laimīgi un nelaimīgi laulāti, aiz aprēķina saderināti un dažos gadījumos – joprojām nezināmi pāri.

Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja pirmajā stāvā iekārtotā pāru portretu izstāde veidota kā „istaba istabā”, akcentējot tēmas privāto dabu un aicinot to apskatīt vienatnē, divatā vai nelielā draugu lokā. Izstādes kuratore, muzeja gleznu un grafikas kolekciju glabātāja Inga Karlštrēma atradusi skatupunktu, no kura uz muzeja krājumu palūkoties ikvienam saistošā veidā, jo pāru būšana tā vai citādi ir par mums visiem.   

„Paši cilvēki iznāk šīs izstādes priekšplānā. Tā nav klasiska mākslas vēstures izstāde, kas pretendē izveidot pārskatu par pāru portretēšanas tradīciju no 17. līdz 20.gadsimtam, bet drīzāk tā ir mūsu krājumā balstīta izstāde, kas prezentē darbus, kurus šajā muzejā jau kopš 19.gadsimta ir mērķtiecīgi komplektējuši, lai demonstrētu mūsu kultūras vēsturē iezīmīgas personas. Tas ir stāsts par cilvēkiem un viņu dzīvēm,” stāsta Inga Karlštrēma.

Mūsdienu fotogrāfijas laikmetā par pāru portretiem lielākoties domājam kā par vienu attēlu ar diviem cilvēkiem, taču senāk tos nereti veidoja kā divus atsevišķus mākslas darbus jeb diptihu. Un reizēm vēstures gaitā zudušas gan ziņas par portretos attēlotajām personībām, gan izšķirti paši pāri. Kā, piemēram, gadījumā ar  18.gs. beigās gleznoto Blankenfeldes muižas īpašnieku grāfa Andreasa fon Kēningsfelsa un grāfienes Annas Barbaras fon Kēnigsfelsas portretiem, kas, pateicoties Ingas Karlštrēmas detektīvdarbam, šajā izstādē satikušies pēc daudziem gadu desmitiem.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā atbilstošs sievietes portrets neatradās, bet pētniece neatlaidās un sāka caurlūkot savulaik no krājuma izslēgtos portretus. Un patiesi – izrādījās, ka grāfienes Annas Barbaras kā „nezināmas sievietes” portrets 70.gados aizceļojis uz Rundāles pili.

Līdzīgs detektīva darbs saistās ar vēl vienu portretu pāri turpat līdzās, kas muzeja krājumā nonāca nesen – kā dāvinājums no kādas ģimenes tepat Latvijā, kas arī paši vairs nezināja, kas portretos attēlots, stāsta Inga Karlštrēma.

Izstādē izstādītie portretu pāri aptver četrus gadsimtus, ļaujot ielūkoties ne vien konkrēto personību, bet arī Rīgas pilsētas un paša muzeja vēsturē. Reizēm pavisam negaidītos veidos viņu stāsti „satiekas” pāri vairākiem gadsimtiem. Piemēram, izstādē senākajā portretu pārī no 17.gadsimta sākuma attēlots Rīgas pilsētas rātskungs Ludvigs Hintelmanis un viņa sieva Katrīna – abi lieli mecenāti. Tieši par Hintelmaņa naudu 17.gadsimta vidū tapa šodien slavenā Rīgas Doma kancele. Bet no iznīcības to 20.gadsimta vidū paglāba arhitekts Edgars Slavietis – arī viņa un sievas portreti redzami izstādē.

Vairāku Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā izstādīto portretu pārus joprojām apvij noslēpumi. Piemēram, par divām miniatūrām oficiāli zināms vien tas, ka viņi ir no fon Korfu dzimtas, taču daudz kas vedina domāt, ka abi bijuši neprecēti mīļākie. Vīrieti izdevies atpazīt kā 18.gadsimta diplomātu.

Bet dažus pāru portretus joprojām nav izdevies atpazīt, atstājot intriģējošas iespējas nākotnes vēsturniekiem. Nu, piemēram, kāds tumši gleznots pāris, kura portretus pirms gadiem 20 konfiscēja muita un nodeva muzejam – diemžēl bez jebkādām ziņām par tajos redzamajiem cilvēkiem.

Izstāde „Saderīgi pāri” Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā būs skatāma līdz 19.novembrim.