Izstāde "Satversmei 100+" - daudzpusīgs skaidrojums par Satversmi

Kā par tiesību vēsturi Latvijā stāsta jaunā Nacionālā vēstures muzeja izstāde “Satversme 100+”, interesējamies Kultūras rondo. Iztaujājam izstādes dizaineri Reini Suhanovu un vēsturniekus Tomu Ķikutu, Arni Strazdiņu un Imantu Cīruli.

Atzīmējot Latvijas pamatlikuma simtgadi, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) izstāžu telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32, no 8. novembra skatāma izstāde "Satversme 100+". Ieejot izstādē, pārceļamies 100 gadu senos notikumos un varam būt līdzdalīgi satversmes veidošanas procesam.

Izstāde veidota kā daudzpusīgs skaidrojums par Satversmi, uzsverot Latvijas pamatlikuma tapšanas un darbības vēsturisko dimensiju un stāstot arī par Satversmes vērtību pēctecību līdz pat mūsdienām.

Tajā skaidrots Satversmes izstrādes process, pamatlikuma tapšanā iesaistīto personību un to pārstāvēto politisko spēku loma, kā arī iezīmēti jaunās valsts konstitūcijas ieviestie jauninājumi pagātnes un šodienas kontekstā.

"Latvijas pamatlikums ir radies ļoti pamatīgā un pārdomātā darbā, kas atbilst 18, novembra ideāliem, ka šī pirmoreiz vēsturē būs visas tautas interesēm atbilstoša valsts iekārta. Tā ir tā kvalitatīvā atšķirība," atzīst vēsturnieki. "Latvijai jebkurā gadījumā būtu bijusi kaut kāda konstitūcija, bet tieši Satversmes demokrātiskā pamatideja, kas to caurstrāvo katrā pantā, ir laikam tā lielākā vērtība, arī raugoties senākā pagātnē, daudzos  gadsimtos, kad mūsu senči dzīvoja pēc pilnīgi citiem principiem."

"Veiksmes atslēga, ka 1922. gadā pieņemtā Satversme ir diezgan lakoniska, pat atturīga. Tā nepasaka par daudz, tā nodefinē  tikai pašus svarīgākos valsts iekārtas pīlārus, par kuriem valdīja diezgan liela vienprātība. Protams,

atsevišķu pantu izstrādē bija asa diskusijas un sadursmes. Tas nebija tik vienprātīgi. Bet tas, kas beigās tika ierakstīts Satversmē 1922. gadā, šie panti nav tik specifiski, lai tie pēc 10 vai tagad, pēc simts gadiem, būtu jau novecojuši, neatbilstu mūsdienu realitātei. Tajā ziņā varētu teikt, ka mūsu Satversmes autori bija tālredzīgi, ko viņi arī uzsvēra, ka mums ir jārada tādi formulējumi, kuri atbilstu dzīves apstākļiem pēc vairākām paaudzēm," vērtē izstādes autori.

"Cits jautājums ir par Satversmes otro daļu, kas arī 1920. - 22. gadā tika rūpīgi izstrādāta, kas vairāk būtu tāds pilsoņa tiesību un brīvību katalogs, varētu teikt, un tas zināmā mērā apstākļu sakritības dēļ, pārpratuma pēc netika pieņemts 1922. gadā. Tas viennozīmīgi bija liels trūkums. Diezgan droši varam teikt, ka tā bija Satversmes autoru kļūda vai drīzāk tā brīža par parlamenta kļūda, kas jaunajai Latvijas valstij tomēr neiedeva tik ļoti ideālistisku šo amatu, par kuru bija daudzi sapņojuši 1917., 18. un arī 22. gadā. Varētu teikt, ka Satversmes pirmās daļas veiksmes atslēga ir viņas lakonisms un pati dzīve ir parādījusi, ka nākamās paaudzes ir spējušas veiksmīgi papildināt to pirmo daļu. Arī 90. gados dažādus papildinājumus pieņēma, uz šīs bāzes mēs varam ēku būvēt arī tālāk."

Izstādē iecerēti vairāki tematiski pasākumi. Jau rīt, 9. novembrī, notiks lektorijs “Satversmes “oriģināls”: nozīme, meklējumi, atradumi”, kurā piedalīsies LU Juridiskās fakultātes lektors un Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, Latvijas Nacionālā arhīva pētnieks Dr. hist. Jānis Šiliņš.

Ekskursijas izstādē kopā ar tās veidotājiem paredzētas valsts svētku dienā – 18. novembrī; tad 19. novembrī un 26. novembrī.