Latvijā tikai 30. gados rodas skaņu ierakstu studijas un rūpnīca “Bellaccord-Electro” izdod skaņuplates. Par skaņuplašu tirgus galvenajām tendencēm 20. gadsimta 20.–30. gados Kultūras rondo izvaicājam mūzikas vēsturnieku Albertu Rokpelni, kurš nākamajā nedēļā aizsāks lekciju ciklu Nacionālajā bibliotēkā, papildinot izteiksmīgo izstādi “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram”. Studijā būs arī  izstādes  kuratore Anete Skuja.

Izstāde iepazīstina ar skaņas ierakstu un atskaņošanas tehnoloģiju kultūrvēsturisko mantojumu un  attīstību visa 20. gadsimta ietvaros. Kā pieturpunkti tiek izcelti nozīmīgākie skaņas nesēji un to atskaņotāji. Izstāde atspoguļo, kā ierakstu klausīšanās no elitāras privilēģijas pārtop par ikkatra cilvēka ikdienas sastāvdaļu, kļūstot par savas identitātes paušanas veidu, kultūras piederības atspoguļotāju un pretošanās paudēju politisko pārmaiņu laikos. 

Izstādes scenogrāfija veidota, virzoties no fonogrāfa un turpinoties līdz pat kompaktdiskam. Šāda secīga virzība ieskicē dažādās klausīšanās vai pieredzes telpas un ataino pakāpeniskās pārmaiņas, kas 20. gadsimta laikā notikušas indivīda attiecībās ar mūziku un skaņu, tās patērēšanas un iegūšanas formu attīstībā. Izstāde ir mēģinājums parādīt, kā fiziskie ieraksti un atskaņotāji, kas nereti apvīti ar pieredzētu vai iemantotu nostalģiju, ietekmējuši ne tikai personīgo atmiņu, bet arī kolektīvās identitātes un kultūras mantojuma veidošanas procesu.

Izstāde “Ieskaņots. Atskaņots. No fonogrāfa līdz mūzikas centram” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāma līdz 16. novembrim.