13. janvārī pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvos viens no spožākajiem darbiem latviešu opermūzikā – Jāņa Kalniņa (1904-2000) muzikālā traģēdija “Hamlets”, stāsts par spēku un maigumu, kas veidots desmit ainās ar starpspēlēm. Gaidot pirmizrādi Kultūras rondo saruna par Jāņa Kalniņa muzikālo traģēdiju “Hamlets”- vēsturisko kontekstu un mūsdienu interpretāciju. Stāsta Latvijas Nacionālās operas diriģents Mārtiņš Ozoliņš un dramaturgs Mikus Čeže.

Jaunuzvedumu veido izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss (Kristina Wuss), scenogrāfs Andris Eglītis, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, horeogrāfs Agris Daņiļevičs un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis. Iestudējuma patrons ir Latvijas Nacionālās operas ģilde (ASV).

Galvenajās lomās – Raimonds Bramanis vai Andris Ludvigs (Hamlets), Jānis Apeinis vai Rihards Mačanovskis (Klaudijs), Evija Martinsone vai Inga Šļubovska-Kancēviča (Ofēlija), Ilona Bagele vai Dana Bramane (Ģertrūde).

Ierakstos uzklausām citus izrādes veidotājus. Režisore Kristīna Vuss ļauj nojaust, kāds būs jaunais „Hamleta” iestudējums, un ar ko tas atšķirsies no diviem iepriekšējiem iestudējumiem uz mūsu Baltā nama skatuves.

Mākslinieks Andris Eglītis operas „Hamlets” scenogrāfijai radījis astoņas lielformāta gleznojumus – skatuves iekarus. Lai to paveiktu, Eglītis izmantojis dažādus pašdarinātus instrumentus, lielformāta otas un tehniskās konstrukcijas. Līdz šim veidojis scenogrāfiju teātra izrādēm, taču ar operas scenogrāfiju saskaras pirmo reizi.

Jaunajā iestudējumā Hamleta loma uzticēta diviem operas solistiem - tenoriem Raimondam Bramanim un Andrim Ludvigam. Andris Ludvigs raksturo Hamleta partiju Jāņa Kalniņa operā.

Iestudējuma patrons ir Latvijas Nacionālās operas ģilde (ASV ). Ģilde darbojas jau 30 gadus un šajā laikā palīdzējusi gan operas nama atjaunošanā, gan devusi ieguldījumu operas mākslinieciskā līmeņa celšanā, gan atbalstījusi latviešu oriģināloperu un baletu iestudējumus. Latvijas Nacionālās Operas ģildes prezidents Ivars Slokenbergs par mērķi, kāpēc atbalsta Jāņa Kalniņa operas „Hamlets” iestudējumu.

Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” pirmiestudējums Jāņa Zariņa režijā Latvijas Nacionālajā operā notika 1936. gadā ar pašu komponistu pie diriģenta pults. Atkārtoti, nu jau muzikāli pārveidotā redakcijā, iestudējums Jāņa Zariņa režijā tika īstenots 1943. gadā. Abos uzvedumos titullomu dziedāja ievērojamais latviešu tenors Mariss Vētra, bet Klaudija lomu – harizmātiskais baritons Ādolfs Kaktiņš. Jaunais iestudējums būs šīs operas trešais uzvedums Latvijas Nacionālajā operā.

“Opera “Hamlets” tika pabeigta 1935. gadā, rakstīta gan Latvijā, gan Austrijā. Tas bija laiks, kad Latvijas komanda guva uzvaru 1. Eiropas čempionātā basketbolā, par tautas saziedotiem līdzekļiem tapa Brīvības piemineklis un Parīzes Trokadero muzeja Eiropas galeriju atklāja ar Baltijas valstu tautas mākslu. VEF drīz sāka ražot savu radio VEF Super Lux MD/37 ar skalu Eiropas kartes veidolā.