Ar mūziķi Jāni Šipkēvicu tiekamies ne tikai tādēļ, ka viņš šogad saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu par darbu laikmetīgajā kameroperā "Tagadne". Viņš šajā gadā bija sastādījis darbu sarakstu, lai pabeigtu tos, kuri iecerēti, bet dažādu apsvērumu dēļ kādu laiku bijuši viņa "ignorances topā", piemēram, lai radītu savu albumu.

"Ne ar ko tādu nebiju dzīvē saskāries," par darbu operā "Tagadne" atzīst Jānis Šipkēvics. "Darbs kā tāds, tas lielums, tas blīvums un tukšums, kas tur vienlaikus ir. Arī sarežģītības pakāpe, ar kuru saskāros un kurā sākotnēji iekšā gāju ar lielām pārdomām un bažām, vai es to varu izdarīt."

Viņš arī atzīst, ka teātra jomas apbalvojums par darbu ir liels gods. Tāpat viņš cer, ka vēl spēlēs iestudējumu

Vērtējot aizvadīto gadu, Jānis Šipkēvics bilst, ka mijušās dažādas  sajūtas, bet fiksejis uz lapas lietas, ko vēlējies izdarīt, un sapratis, ka šis ir labs laiks, lai atdotu parādu sev un daudzām idejām, kas vienmēr paliek otrā plānā. Un tas ir izdarīts.

"Es gāju pirtī, nācu ārā un ar apskaidrotu prātu rakstīju uz lapas visu, ko vēlos īstenot. Tas bija apjomīgs saraksts, no kura liela daļa ir īstenota," gandarīts Jānis Šipkēvics.

Ir albumā izdota bērnu opera "Zenīts", Blaumaņa poēma "Tālavas taurētājs", uzrakstīts kora dziesmu ciklu ar Aspazijas dzeju, kas bijis sens sapnis kopš iestudējuma Jaunajā Rīgas teātrī. Nākamā gadā to atskaņos koris "Kamēr...". Uzrakstījis mazu kora operu "Babītes baobabs" jauniešu korim "Maska".

"Tie ir brīnišķīgi mīlestības darbi, kas varēja tapt, jo bija šī apstāšanās," atzīst Jānis Šipkēvics.

Paša solo albums bijis visvairāk atbīdīts "ignorances topā". Tagad beidzot ir arī atdots parāds sev. Albums ir ierakstīts un gaida pirmatskaņojumu pavasarī, Jānis Šipkēvics ir iecerējis, ka lielāki koncerti varētu būt nākamā gada rudenī.