Jānis Znotiņš iestudējumu Leļļu teātrī veido vizuālā un objektu teātra estētikā

Režisors Jānis Znotiņš sevi piesaka Leļļu teātrī ar izrādi “Skeleta Juhana gaitas”, veidojot to vizuālā un objektu teātra estētikā, atsakoties no runāta teksta. Ko nozīmē šāds mākslinieciskais paņēmiens un kā tajā darbojas aktieris un lelles, Kultūras rondo pārrunājam ar aktrisi Rūtu Dišleri un režisoru Jāni Znotiņu.

Iestudējums veidots pēc igauņu rakstnieces Trīnu Lānas grāmatas "Skeleta Juhana gaitas" motīviem. Izrāde, kas paredzēta bērniem no sešu gadu vecuma, runās par attiecību nozīmību, spēju rūpēties vienam par otru un empātiju.

Tandēmā ar mākslinieci Pamelu Butāni režisors izrādes notikumus veidojis vizuālā un objektu teātra estētikā, atsakoties no runātā teksta. Šāds māksliniecisks paņēmiens, kurā varoņu dzīve un domas atklājas ar neverbālu etīžu, mūzikas, noskaņas un aktieriskās meistarības palīdzību, izrādi padara pieejamu un uztveramu dažādās valodās runājošiem skatītājiem.

Tēte un māmuks – kāds pavecāks pāris, kuru bērni jau izauguši – dzīvo lauku mājā, iegrimuši rutīnā un savstarpējā pieradumā. Viņu dzīve negaidīti mainās, kad abu saimniecībā ienāk no skolas dabaszinību kabineta atvaļinātais skelets Juhans, kurš negaidīti piepilda pāra ikdienu ar pārpratumiem, jautrību, sirsnību un jaunas saiknes veidošanas iespēju.