Vācu režisors Matiass Hartmans (Matthias Hartmann) ir izpētījis viduslaiku romānus dzejā par Parsifalu un Svēto Grālu, Riharda Vāgnera testamentu cilvēcei – operu „Parsifals”. Jaunajā Rīgas teātrī viņš iestudējis izrādi „Stāsts par Parsifalu”. Par iestudējumu saruna ar aktieriem Vili Daudziņu un Gundaru Āboliņu.

"Stāsts par Parsifalu" ir stāsts par cilvēka ceļu pie Svētā Grāla, cilvēka ceļu pie sevis paša.

Parsifala māte ir uzaudzinājusi savu dēlu mežā, vienu, atšķirtu no cilvēkiem. Lai viņš nekļūtu ļauns. Bet, nonākot cilvēku pasaulē un sekojot vien saviem instinktiem, viņš tāds neizbēgami kļūst. Jo nav iemācījies līdzjūtību. Nav apjautis un atvēris sevī cilvēcību, teikts izrādes pieteikumā.

Parsifalu viņa ceļā uz cilvēciskošanos un Svētā Grāla meklējumos pavada zīmētājs Vilis Daudziņš un aktieri – Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Ivars Krasts, Aminata Grieta Diarra, Evelīna Priede, Ričards Murāns.

Izrādes radošajā komandā darbojas kostīmu māksliniece Jana Čivžele, komponists Jēkabs Nīmanis, video mākslinieks -8 un vācu teātra un operas izrāžu scenogrāfs Folkers Hintermeiers (Volker Hintermeier).