Trešdien, 5. jūlijā, "Hanzas peronā" aizvadīta Dziesmu un deju svētku latviešu tautastērpu skate "Mēnesnīcā".

"Latviešiem tautastērps ir tautas kultūras kods un nacionālās identitātes simbols. Lai celtu tautas nacionālo pašapziņu, papildinātu mūsu zināšanas par veiksmīgāk atdarinātiem un komplektētiem tautastērpiem, kā arī uzlabotu Dziesmu un deju svētku dalībnieku ģērbšanās kultūru, jau sesto reizi kopš 1998. gada tiek rīkota latviešu tautastērpu skate," teikts notikuma aprakstā.

Jaunākās tendences tautastērpu modē - interese par 19. un 20.gadsimta mijas pilsētas modi, ka laucinieciskais apģērbs misējas ar pilsētas tendencēm. Interesanta tēma - muižas kalpa tērps. 

Tautas lietišķās mākslas studija "Dzilna" saņēma speciālbalvu par šīs tēmas aktualizēšanu. Viņi bija sagatavojuši deviņu sieviešu, vīriešu tērpu komplektu ar domu, ka tā limbažnieki devās ceļā uz pirmajiem latviešu dziedāšanas svētkiem 19. gadsimta beigās.

Janta un Ilmārs Meži saņēma skates Lielo balvu. Tā bija balva par Kurzemes tērpu kolekciju, taču Mežu ģimenē skatē parādīja, kā var caur tautastērpu vecāki bērniem var izstāstīt savu dzīvi, savas vērtības.

Uzklausām ģimenes ārsti Ilzi Strēli no Jelgavas, kura latviešu tautastērpu skatē piedalījās ar lībiešu 19. gadsimta tērpu. Tas viņai ir jau trešais tautastērps.

Savukārt Otaņķu etnogrāfiskais ansamblis guva atzinību kategorijā "Tautas tērps folkloras kopām vai etnogrāfiskajiem ansambļiem". Sarunājamies ar vadītāju Solveigu Kūlaini.