LSM ziņās: Jauns saturs piemirstai videi – jaunie mākslinieki piedāvā izstādi «EIX»

Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas un Kustība. Attēls. Skaņa. pirmā kursa studenti izveidojuši darbnīcu Elizabetes ielas 9 nama pagrabā. Šajās telpās 90. gados atradās kafejnīca un konditoreja “Mazā Luna”. Nākamās divas nedēļas jauno autoru grupa piedāvā savu darbu izstādi "EIX". Telpiskie objekti veido jaunu saturu videi, kas 10 gadus bijusi neapdzīvota.

Iemesls, kādēļ Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas un Kustība.Attēls.Skaņa nodaļu studenti var izstādīties kādreizējās kafejnīcas „Mazā Luna” telpās, ir visnotaļ prozaisks: ēka, kuras pagrabā atrodas nupat atklātā izstāžu zāle, pieder topošās mākslinieces Justīnes Emīlijas Briezes vecākiem. Tas liek padomāt par, iespējams, jauna etapa sākumu mūsu laikmetīgajā mākslā, kur izstāžu telpas vairs nav uzturamas par epizodisku dotāciju līdzekļiem, bet kur mākslas izvietošanas platībai fonā ir arī atbildīgs un pretimnākošs īpašnieks.

Bet nu – dosimies nedaudz smacīgajās, bet tādēļ – ne mazāk interesantajās galerijas EIX – līkloču kārtās. Pašas jaunās mākslinieces šo nelabprāt sauc par „galeriju”, viņuprāt, daudz pieņemamāks apzīmējums šim Elizabetes ielas 9 kultūrpunktam varētu būt „radošais centrs”.

Vizuālās komunikācijas nodaļas studente Franciska Anna Beļāne izmantojusi maiznīcas telpas savam redzējumam – risinot visnotaļ mūžīgo tēmu par to, kas redzams, ieskatoties atslēgas caurumā. Tā vienlaikus ir sižetiski aktīva, bet vizuāli viendabīga aina, un labi, ka tā iekļauta ekspozīcijas sākumposmā, lai, iespējams, tālākajā laikmetīgās mākslas ceļā sakaitinātajam skatītājam pirms tam būtu bijis klusāks pārdomu posms vai nu pašam ar sevi, vai ar savu līdzgājēju.

Grieta Vītoliņa bakalaura izglītību ieguvusi Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē, un nu nonākusi Mākslas akadēmijas programmā Kustība. Attēls. Skaņa. Līdzīgi kā Franciska, arī Grieta nav veikusi krasu telpas pārveidojumu, drīzāk sakombibnējusi tajā atrodamos elementus: galdu ar vairākām atvilktnēm, izlietni, kreklu, kurš pakārts tai blakus, bet īstenībā dod mājienu par sevi kā džemperi. Šī būtu lieliska vide, kurā iestudēt kādu Tenesija Viljamsa vai mūsdienu laikmetīgā dramaturga interpretāciju par pagātnes drupām, taču kā savu ieguldījumu kopējā izstādes kompozīcijā vērtē pati Grieta?

Vizuālās komunikācijas nodaļas 1. kursa studente Justīne Emīlija Brieze ekspozīcijas  apmeklētājus ielūdz mazformāta diskotēkā. Diskobumbas funkcijas pavisam šaurajā istabiņā pilda melna sintētikas blūzīte ar ļoti bagātīgu fliteru dekoru krūšu rajonā. Mūzika neskan, bet to viegli var labot, ja vien izstādes apskates laikā pie rokas ir viedtālrunis ar interneta pieslēgumu.

Programmas Kustība. Attēls. Skaņa pirmā kursa studentes Paulas Betijas Antenišķes darbs šķiet vispersoniskāk atklātais viņas kolēģu veikuma kontekstā. Objekts M burta līknē ir lielformāta bize, kurā vienkop sajaukti gan Paulas pašas mati, gan viņas suņa apmatojums. Faktūras nepārprotamība savādā interjera apstākļos rada efekta sajūtu – mēs beidzot ieraugām kaut ko īstu un dzīvu, kaut arī pēc pāris mirkļiem ir saprotams, ka dzīvība šajā mākslas darbā ir ļoti… pievilkta aiz matiem.