Jaunu skatu uz latviešu literatūras vēsturi deviņpadsmitā gadsimtā vērsuši literatūras pētnieki, atklājot virtuālu izstādi “Jauna latviešu literatūras vēsture: ilgais 19. gadsimts”. Kādos virzienos noris darbs, vērtējot latviešu literatūras tapšanu, Kultūras rondo pārrunājam ar literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču.

19. gadsimta gaitā latviešu literatūra no zemniekiem adresētas un Baltijas vācu autoru veidotas apgaismības rakstniecības attīstījās par modernu literāro kultūru, kas ar pilnām tiesībām spēja nostāties līdzās citu Eiropas kultūrnāciju literatūrām. Šis process bija cieši saistīts ar sabiedrības modernizāciju, politiskām un kultūras reformām, jaunlatviešu kustību un latviešu nacionālo atmodu. Izstāde paver ieskatu dažādajos laikmeta impulsos, kas sekmēja pārmaiņas latviešu literatūrā – sākot ar vācbaltiešu biedrībām, preses izdevumiem, lasīšanas vēsturi un bīdermeiera kultūru, līdz pat jaunlatviešu kustībai, folkloras vākšanai, vizuālizpratnei, romāniem un literārajai periodikai un tulkojumu lomai literārā redzesloka paplašināšanai.

Izstāde apvieno LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta resursu literatura.lv un Latviešu folkloras krātuves digitālā arhīva garamantas.lv materiālus ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumu. Iekļaujot saites uz dažādiem materiāliem, grāmatām, pētnieku sagatavotajiem personu profiliem u. tml. materiāliem izstāde veidota interaktīva, tā ļaujot un rosinot lasītāju pētīt, izzināt vairāk par latviešu literatūras vēsturi.