Rudens ir ražas laiks ne vien dārzos un siltumnīcās, tas ir ražas laiks arī dzejniekiem. Tradicionālo Dzejas dienu ietvaros Jēkabpilī tikko aizvadīts festivāls “Eko dzeja”, kura laikā pilsētā izveidota simboliska Dzejas siltumnīca.

Festivāls “Eko dzeja” Jēkabpilī tika atklāts ar muzikāliem priekšnesumiem. Pilsētas galvenā parka – Kena parka estrāde Dzejas dienās bija pārtapusi par Dzejas siltumnīcu, kurā tika stādīta, ravēta, novākta un izgaršota Eko dzeja jeb dzeja bez piesārņojumiem. Pasākuma organizatori rosina salīdzināt dzejas radīšanu ar dārzeņu un puķu audzēšanu, liekot aizdomāties par to, kas ir dzejnieka auglīgā zeme un stāds un kam jāatrodas dzejnieka lejkannā, lai dzejolis labi augtu. Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele skaidro, ka ideja par Dzejas siltumnīcu radās jau pirms kāda laika, bet tagad beidzot tā īstenojusies dzīvē.

Festivālā “Eko dzeja” Jēkabpilī norisinājās arī daudzi citi pasākumi, tostarp lekcijas par latviešu valodu, tikšanās ar dzejniekiem un rakstniekiem, kā arī ikgadējie braucieni Dzejas busiņā. Līdztekus dzejas popularizēšanai Jēkabpils Kultūras pārvalde ik gadu Dzejas dienās aktualizē arī stilistiski un gramatiski pareizas latviešu valodas lietošanu. Nenoliegsim, ka mūsu valodā ienāk daudz piesārņojumu, bet tikai mēs paši esam atbildīgi par to, vai mūsu runātais vai rakstītais vārds ir pilns ar ķīmiju, vai tomēr ekoloģisks.

Sižetu veidojusi Sandra Paegļkalne.