Vēsturiskais Karostas ūdenstornis Alekseja Naumova gleznojumā nesen kļuva par Liepājas 400. jubilejas pastmarkas galveno varoni. Tomēr pats varonis sava tehniskā stāvokļa dēļ ekskursantus vairs neuzņem un durvis atver vien īpašos gadījumos. Šovasar tāds bija kamermūzikas koncertu cikls „Ūdenstornī san”, kura rīkotāji – mākslinieku Vilsonu ģimene – caur to cer atkal pievērst sabiedrības uzmanību šim kultūras piemineklim, kuru jo gadus jo vairāk skar laika zobs.

Ģenerāļa Baloža iela 29 Liepājas Karostā ir vieta, ko nevar nepamanīt: te jau pa gabalu sveicina 37 metrus augstais tumšsarkanu ķieģeļu ūdenstornis, kas  ar savu neparasto formu pirmajā brīdī drīzāk atgādina pils vai baznīcas torni, jo ūdens rezervuāra „galva” neizceļas ārpus pārējā būvapjoma. Ūdenstornis celts tieši pirms 120 gadiem, un līdz 1989. gadam apgādāja Karostu ar ūdeni. Pašlaik tam piešķirts Reģiona nozīmes industriālā pieminekļa statuss, tomēr vārti uz torni ir ciet un tos rotā uzraksts „Nepiederošām personām ieeja aizliegta”. Regulāras ekskursijas te vairs nenotiek, un kamermūzikas koncertu cikls „Ūdenstornī san” ir vienīgais publiskais pasākums, kuram ūdenstornis šovasar ver durvis.

Kāpēc Karostas ūdenstornis māksliniekiem ir tik īpašs un kādu likteni tam redz Liepājas pašvaldība?