Zaļo telpaugu radītais miers, labsajūta un acu prieks sabiedriskās vietās daudziem no mums šķiet pašsaprotams. Bet vai esat kādreiz aizdomājušies par to kluso un rūpīgo darbu, kas tiek ieguldīts šo augu kopšanā? Latvijā dzīvojošajai igauņu režisorei Barbarai Lehtnai par to lika aizdomāties kāda pārsteidzoša saruna ar skolas apkopēju. Un no tās sadarbībā ar Latvijas māksliniekiem izaugusi vesela kameropera Ģertrūdes ielas teātrī, kurai dots populārā telpauga „Monstera Deliciosa” nosaukums.

Mūzikas teātra izrādes „Monstera Deliciosa” librets tapis, satiekot un uzklausot Latvijā un Igaunijā dzīvojošas sievietes, kas ikdienā rūpējas par augiem un cilvēkiem sev līdzās. Bet, lai cik savādi nebūtu, režisorei Barbarai Lehtnai, viss sākās nevis ar augiem, bet ar futbola bumbu un kādu nejaušu satikšanos.

Idejas aizmetņi radās pirms pusotra gada, kad es savā dzimtajā pilsētā Pērnavā nejauši uz ielas satiku skolas apkopēju, kuru nebiju redzējusi 20 gadus. Viņa pienāca man klāt un teica, ka ar interesi seko manam darbam, lasa par mani ziņās un lepojas ar mani. Tomēr esot kāda lieta, par ko viņai palicis rūgtums: „Atceries, kā tu vienreiz iespēri ar futbola bumbu pa manu monsteras augu? Es to nekad neesmu tev piedevusi.” Protams, viņa to teica caur joku, bet es pēc tam sāku domāt: jā, patiesībā taču mūsu skola bija pilna ar augiem. Un es bija tā, kas gaiteņos dzenāja bumbu. Šīs apkopējas taču strādāja par minimālo algu… Bet viņas bija radījušas sev vēl papildus darbu, kopjot augus, kuri mums visiem sagādāja prieku. Sāku domāt par slēpto darbu, un tā tas pamazām izauga lielākā stāstā par sievietēm un augiem, un attiecībām viņu starpā.

Barbara uzrunāja sadarbībai dramaturģi Lindu Krūmiņu un kopā sāka meklēt sievietes, kas rūpējas par telpaugiem. Caur šīm rūpēm pamazām atklājās arī sieviešu dzīvesstāsti, prieki un raizes.

Izrādes veidotājiem bija būtiski stāstīt dažādu paaudžu sieviešu stāstus. Daudzās intervijas sakausētas četros tēlos.

Lai gan „Monstera Deliciosa” sevi piesaka kā kameropera, veidotāji apzināti izvairījušies no operas solistu balsīm un izrādes dalībnieces – Kristīni Medni, Ilzi Kalniņu, Martu Lortkipanidzi un Kristīni Fedotovu – atraduši koros, stāsta komponiste Līva Blūma.

Mūzikas teātra izrādē „Monstera Deliciosa” katram vārdam un skaņai ir sava ļoti konkrēta vieta un nozīme. Arī šai „Zumbai”, kas skan sižeta noslēgumā. Kā no istabas augu kopšanas var nonākt līdz zumbas dejošanai, to izrādes komanda parādīs četrās izrādēs no 8. līdz 11. novembrim „Ģertrūdes ielas teātrī”, pēc tam dosies viesizrādēs uz Igauniju un atkal atgriezīsies Rīgā ar divām izrādēm janvāra sākumā.