Kā un cik kamolos ir satinams mūsu pašu - latviešu un latviskuma - stāsts? Latvijas Universitātes apgādā klajā nākusi Janīnas Kursītes monogrāfija “Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu”. Kultūras rondo klausāmies grāmatas autores, profesores Janīnas Kursītes versiju par latvieti un latviskuma izpratni dažādos laika posmos, pievēršoties gan folklorai un literatūrai, gan kultūrai plašākā izpratnē.

Grāmatā Janīna Kursīte ir mēģinājusi noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā, plašāk – iepriekšējo gadsimtu kultūrā – esam saglabājuši un kāpēc. Nosaucot savu grāmatu kamolkoka vārdā, autore vēlējusies izcelt vairākas lietas. 1. Kamols latviešiem ir apzīmējis zināšanu uzkrāšanu un dalīšanos ar iegūto. 2. Koks ir viens no senākajiem pasaules attēlojuma veidiem. Gan reāli dzijas kamoli un koki, gan to simboliskie līdzinieki ir ar mums dažādās dzīves situācijās joprojām. Tā arī šajā gadījumā – domājot par grāmatas nosaukumu, saliktenis kamolkoks radies pats no sevis.