„Daži viņam piedēvē modernās amerikāņu šausmu literatūras tēva godu, pielīdzinot tādiem klasiķiem kā Edgars Alans Po, citi sauc par fantāzijas žanra plašā krāsu spektra tumšāko toņu meistargleznotāju, vēl citi - uzskata par interesantu klīniskās psiholoģijas gadījumu.” Tā savā apcerē par amerikāņu šausmu un fantāzijas rakstnieku Hovardu Filipu Lavkraftu vēstī literatūrzinātniece un kritiķe Bārbala Simsone. Izdevniecībā „Prometejs” klajā nācis rakstnieka stāstu krājums, kuru tulkojis Kaspars Zalāns.

Hovards Filips Lavkrafts dzimis 1890. un mūžībā devies 1937. gadā. Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu literatūras rakstnieks savas dzīves laikā bija visai mazpazīstams;  popularitāti un ietekmi viņa darbi ieguva tikai pēc nāves.

Lavkrafta darbus raksturo cilvēka pretnostatījums nepārvaramiem pārdabiskiem spēkiem un būtnēm. Autors attēlo pasauli kā cilvēkam svešu, naidīgu un šausminošu. Lavkrafta darbi atstājuši lielu ietekmi uz tādiem autoriem kā Roberts Hovards, Roberts Bloks, Stīvens Kings, viņa devumu atzinīgi vērtējis Horhe Luiss Borhess, savukārt – šad un tad skandalozais franču autors Mišels Velbeks ir uzrakstījis pat Lavkrafta biogrāfiju.

Nu rakstnieka veikums visai apjomīgā sējumā, proti, 400 lappušu apjomā, ir pieejams arī latviešu lasītājam.

Šķiet likumsakarīgi, ka šī stāstu krājuma tulkotājam bija jābūt tieši Kasparam Zalānam, jo, kā viņš norāda sarunas sākumā, viņa bērnība pagājusi Klaiva Steipla Lūisa „Nārnijas hroniku” un Tolkīna „Hobita” zīmē. Lavkrafta pagrieziens ir nevis augstākas kvalitātes jautājums, bet gan cita vēstījuma modeļa piedāvājums.